Zuheira Hamada: Kara, miera, sieviešu un spēka dzejoļi

"Ko es..."

Es nedejošu, skanot tavām kara bungām. Es neaizdošu savu dvēseli, nedz sevi pašu, tavām kara bungām. Es nedejošu šajā ritmā. Es pazīstu šo ritmu. Tas ir nedzīvs. Es pazinu ādu, par kuru tu sit. Reiz tā bija dzīva, medīta, nolaupīta, izstiepta. Es nedejošu tavā piebungotajā kaujā. Es nesprāgšu, negriezīšos un nelūzīšu tavā priekšā. Es tavā vietā neienīdīšu, pat neienīdīšu tevi. Es tavā labā nenogalināšu. It īpaši, tevis dēļ es nemiršu. Es nesērošu par mirušajiem ne ar slepkavību, ne pašnāvību. Es nestāvēšu tavā pusē un nedejošu ar bumbām, jo citi dejo. Ikviens var kļūdīties. Dzīve ir tiesības, nevis nodrošinājums vai pieradums. Es neaizmirsīšu no kurienes nāku. Es radīšu pati savas bungas. Pulcēšu savus mīļotos, kas pie mūsu dziesmām dejos. Mūsu dūkoņa rībēs. Mani neviens neizmantos. Es nedošu savu vārdu vai ritmu tavam ritmam. Es dejošu un pretošos un dejošu un turēšos un dejošu. Šie sirdspuksti ir skaļāki par nāvi. Tavas kara bungas, nav skaļākas kā šī elpa. Haaa.

Kā iet, TED ļaudis? Es vēlos jūs dzirdēt.

(Aplausi)

Bars pacifistu. Apjukuši, iedvesmoti pacifisti. Es saprotu.

Pēdējā laikā, es bieži esmu kļūdījusies. Tiešām bieži. Tāpēc es nevarēju izdomāt ko šodien lasīt. Es esmu teikusi, ka esmu gatavojusies. Ar to es domāju sagatavojusi savu apģērbu. (Smiekli) sagatavojusi iespējas, centusies saprast, kam es palieku aizmugurē un kas iet pa priekšu. Dzeja to dara. Tā tevi sagatavo. Tā padara tevi mērķtiecīgu.

Tāpēc es izlasīšu dejoli, kurš tika izvēlēts tik tikko. Taču man vajadzēs, lai jūs vienkārši sēdētu desmit minūtes un turētu sievieti, kuras šeit nav. Turiet viņu tagad kopā ar sevi. Jums nevajag teikt viņas vārdu skaļi, jūs varat vienkārši viņu turēt. Vai jūs viņu turat?

Dzejolis saucas "Salauzt to, kas saistīts."

Visa svētā vēsture aizliegta. Neuzrakstītās grāmatas pareģoja nākotni, parādīja pagātni. Taču mana galva atraisās ap to, kas ir bez robežām, vīrieša radošā vardarbība. Kā dēls tas būs? Kurš bērns izgaisīs nākošajā dienā? Mūsu zēnu nāves stimulē. Mēs lolojam līķus. Mēs sērojam par sievietēm, sarežģīti. Kuces ik dienu tiek sistas. Iegūta peļņa, neklausīti pravieši. Kara un zobu emaljas bojāta bērnība Visas krāsas mainās, neviens nav pastāvīgs. Nemeklē aiz manis ēnu. Es nesu to sevī. Es dzīvoju pēc tumsas un gaismas cikliem. Ritms ir puse no klusuma. Tagad es redzu, es nebiju viena vai kāda cita. Slimība, veselība, maiga vardarbība. Nekad neesmu bijusi šķīsta. Pirms šīs dzīves es biju vētra, akla, tumsīga, joprojām esmu. Cilvēks sevi pārvērtis par aklu, ļaunu. Nekad neesmu bijusi šķīsta. Meitene sabojāta pirms nobriedusi. Valoda nevar mani mācīt. Es gūstu pieredzi ar gadiem. Viss ir visur. Sieviete zaudē 15, varbūt 20 ģimenes locekļus. Cita sešus. Vēl cita zaudē galvu. Cita meklē oļus, cita pārtiek no atkritumiem. Viena iešauj sev, otra savam vīram. Viena sevi pakar. Cita dzemdē bērnu. Cita rada jaunas robežas. Cita netic, ka mīlestība kādreiz to uzmeklēs. Kādu tiešām neatrada. Kur dodas atraidītās sirdis? Salauztas, nomelnotas, novietotas, no kurienes tās nav nākušas, nevēlas tikt pamestas. Saskārusies ar vientulību. Mēs sērojam par katru vai esam vienaldzīgi pret visu. Mans mugurkauls izliecas spirālē. Bezdibenis sagūsta vai bēg no cilvēkiem. Ķekarbumbas atstātas pagātnē. Atklātas mīnas. Gruzdošas skumjas. Novākta piesārņotā tabaka. Novāktas bumbas. Novākti bērnu zobi. Novāktas palmas, dūmi. Novākti liecinieki, dūmi. Atrisinājums, dūmi. Glābiņš, dūmi. Atbrīvošana, dūmi. Elpo. Nebīsties tā, kas reiz jau sprādzis. Ja jābaidās, tad no nesprāgušā.

Paldies jums.

(Aplausi)