Salmans Kāns: Izmantosim video, lai jaunradītu izglītību

Kāna Akadēmija visplašāk ir pazīstama ar savu mācību video kolekciju, tāpēc, pirms es turpinu, ļaujiet man jums parādīt nelielu video montāžu.

(Video) Salmans Kāns: Tātad hipotenūza tagad ir 5. Šī dzīvnieka fosilijas ir atrastas tikai šajā Dienvidamerikas daļā - jauks, tīrs laukums šeit - un šajā Āfrikas daļā. Mēs varam integrēt pa virsmu, un apzīmējums parasti ir lielā sigma. Nacionālā sapulce: viņi izveido Sabiedrības glābšanas komiteju, kas izklausās pēc ļoti jaukas komitejas. Ievērojiet, šis ir aldehīds, un tas ir spirts. Sāk diferencēties plazmas un atmiņas šūnās. Galaktika. Paskat, tur ir vēl viena galaktika! Skat, vēl viena galaktika! Un dolāriem, ir viņu 30 miljoni, plus amerikāņu ražotāja 20 miljoni dolāru. Ja jums šeit neaizraujas elpa, jums nav emociju!

(Smiekli)

(Aplausi)

SK: Mums tagad ir aptuveni 2 200 video, aptverot visu no elementārās aritmētikas līdz pat vektoru analīzei un vēl dažām lietām, ko jūs šeit redzējāt. Mēnesī mūsu lapu izmanto miljons lietotāju, kas noskatās aptuveni 100 līdz 200 tūkstošus video dienā. Bet tas, par ko mēs runāsim šeit, ir, kā mēs tiecamies uz nākamo līmeni. Taču pirms tam es gribu īsi pastāstīt, kā es sāku. Kā daži no jums, iespējams, zina, pirms aptuveni pieciem gadiem es biju riska ieguldījumu fonda analītiķis, un es dzīvoju Bostonā, un attālināti palīdzēju mācībās saviem brālēniem Jaunorleānā. Es sāku ievietot pirmos YouTube video tikai kā tādu interesantu lietiņu, tikai kā papildu materiālu saviem brālēniem - kā materiālu atkārtošanai un tamlīdzīgi.

Tiklīdz es biju ievietojis pirmos YouTube video, notika kas interesants - īstenībā, bija vesela gūzma ar interesantām lietām. Pirmie bija komentāri no maniem brālēniem. Viņi man teica, ka es viņiem daudz labāk patīku YouTube nekā personīgā saskarsmē. (Smiekli) Bet, kad tu tiec pāri tai dīvainajai sajūtai, teiktajā bija kaut kas ļoti dziļš. Viņi teica, ka viņiem labāk patīk brālēna automātiskā versija nekā pats brālēns. Sākumā, tas šķiet pretdabiski, taču padomājot par to no viņu skatpunkta, tam ir milzīga jēga. Viņiem ir iespēja apstādināt brālēnu un likt atkārtot sacīto, nesatraucoties, vai viņi lietderīgi tērē manu laiku. Ja viņiem ir jāatkārto kaut kas, kas viņiem būtu bijis jāiemācās jau pirms pāris nedēļām, vai pirms pāris gadiem, viņiem nav jākaunās un jāprasa savam brālēnam. Viņi var vienkārši noskatīties atbilstošos video. Ja viņiem ir garlaicīgi, viņi var iet uz priekšu. Viņi to var skatīties savā laikā, savā tempā. Un, iespējams, vismazāk novērtētais video aspekts ir tas, ka pirmajā reizē, pašā pirmajā reizē, kad mēģini saprast jaunu ideju, pēdējais, kas tev ir vajadzīgs, ir cits cilvēks, kurš prasa: "Vai saproti?" Un tas ir tas, kas notika, sarunājoties ar maniem brālēniem pirms tam, un tagad viņi to var vienkārši darīt netraucēti savā istabā.

Otra lieta, kas notika - es tos ieliku YouTube - man nebija iemesla tos padarīt privātus, tāpēc es ļāvu arī citiem cilvēkiem tos skatīties, un cilvēki sāka nejauši tiem uzdurties, un es sāku saņemt komentārus un vēstules, un dažādas atsauksmes no nepazīstamiem cilvēkiem no visas pasaules. Un šie ir tikai daži. Šis bija pie viena no sākotnējiem matemātiskās analīzes video. Kāds vienkārši ierakstīja YouTube - tas bija YouTube komentārs: "Es pirmo reizi smaidīju, atvasinot." (Smiekli) Brīdi padomāsim. Šis cilvēks atvasināja un tad pasmaidīja. Un tad, atbildot šim pašam komentāram, šajā pašā sarunā - jūs varat aiziet uz YouTube un apskatīt šos komentārus - kāds cits rakstīja: "Man tas pats. Es pat nokļuvu dabīgā eiforijā un biju labā noskaņojumā visu atlikušo dienu. Es atceros, ka redzēju visu šo "Matriksa" tekstu klasē, un te es esmu gluži kā: 'Es protu kung-fu.'"

(Smiekli)

Mums ir daudz līdzīgas atsauksmes. Šis acīmredzami palīdzēja cilvēkiem. Bet tad, skatītāju pūlim augot un augot, es sāku saņemt vēstules no cilvēkiem, un pamazām kļuva skaidrs, ka patiesībā tas ir kas vairāk kā tikai jauka iespēja. Šis ir izvilkums no vienas no vēstulēm. "Manam divpadsmitgadīgajam dēlam ir autisms un viņam ir ļoti grūti matemātikā. Mēs esam izmēģinājuši visu, skatījušies visu, pirkuši visu. Mēs uzdūrāmies Jūsu video par decimāldaļskaitļiem un tas nostrādāja. Tad mēs pārgājām pie šausminošajām parastajām daļām. Atkal, viņš saprata. Mēs nevarējām tam noticēt. Viņš ir tik aizrauts." Un jūs jau varat iedomāties, te nu es biju - riska ieguldījumu fonda analītiķis. Man bija ļoti dīvaina sajūta darīt kaut ko sabiedriski noderīgu.

(Smiekli)

(Aplausi)

Bet es biju aizrauts, tāpēc turpināju. Un tad es pamazām atskārtu dažas citas lietas. Piemēram, šie video ne tikai palīdzēs maniem brālēniem šobrīd, vai tiem cilvēkiem, kas man sūta vēstules, bet šis saturs nekad nenovecos, tas varētu palīdzēt viņu bērniem, vai mazbērniem. Ja Īzaks Ņūtons būtu veidojis matemātiskās analīzes YouTube video, tās nebūtu jādara man. (Smiekli) Ja viņam, protams, mācīšana padevās. To mēs nezinām.

(Smiekli)

Cita lieta, kas notika - un pat vēl tajā laikā es teicu: "Labi, iespējams, tas ir labs papildinājums. Tas noder motivētajiem skolēniem. Tas varbūt ir noderīgi mājmācības skolēniem." Bet es nedomāju, ka tas kādreiz tiks lietots skolās. Bet tad es sāku saņemt vēstules no skolotājiem. Un skolotāji rakstīja: "Mēs izmantojām Jūsu video, lai apgrieztu mācīšanas modeli. Jūs jau esat pasniedzis lekciju, tāpēc tas, ko mēs tagad darām ..." - un šis varētu notikt katrā Amerikas klasē jau rītdien - " ... es uzdodu noskatīties lekcijas mājās, un to, kas agrāk bija mājasdarbi, es dodu skolēniem darīt klasē."

Tagad es uz mirkli vēlētos apstāties - (Aplausi) Es gribu mirkli apstāties, jo šeit ir dažas interesantas lietas. Pirmkārt, tam, ka skolotāji tā dara, ir viens skaidrs ieguvums - ieguvums, ka tagad viņu skolēni var izbaudīt šos video tādā pašā veidā, kā mani brālēni. Viņi var tos apstādināt, atkārtot savā tempā, savā laikā. Bet vēl interesantāk ir tas, ka - un šī ir tā lieta, kas ir pretēja intuīcijai, kad runājam par tehnoloģijām skolā - aizvietojot standarta "viens saturs visiem" tipa lekcijas, ļaujot skolēniem skatīties lekciju mājās savā tempā, ļaujot viņiem strādāt stundās ar skolotāju, kas staigā apkārt, ar pārējiem skolēniem, ar kuriem var mijiedarboties, šie skolotājie ir izmantojuši tehnoloģijas, lai padarītu skolu cilvēcīgāku. Viņi paņēma pieeju, kurai pamatos trūkst individuālas pieejas - 30 bērni ar pirkstiem pie lūpām, kuriem nav atļauts sarunāties, Skolotājs, vienalga, cik labs, kuram nākas sniegt vienu un to pašu lekciju 30 skolēniem - neizteiksmīgas sejas, nedaudz noraidošas - un tagad tā ir individualizēta pieeja. Tagad viņi tiešām mijiedarbojas viens ar otru.

Tāpēc kopš Kāna akadēmija - es aizgāju no darba un mēs kļuvām par īstu organizāciju - mēs esam bezpeļņas organizācija - jautājums ir, kā mums šo pacelt nākamajā līmenī? Kā novest to, ko šie skolotāji dara līdz tā dabīgajam noslēgumam? Tas, ko es jums šeit rādu, ir īsti uzdevumi, ko es sāku gatavot saviem brālēniem. Tie, ko es sāku, bija daudz primitīvāki. Šī ir jau attīstītāka versija. Bet paradigma šeit ir tāda, ka mēs ģenerēsim tik daudz jautājumu, cik tev ir nepieciešami, līdz tu sapratīsi ideju, līdz tu pareizi atbildēsi 10 reizes pēc kārtas. Un šeit ir arī Kāna akadēmijas video. Jums ir norādes, uzdevuma risināšanas soļi, ja nezināt, kā to veikt. Paradigma šeit šķiet ļoti vienkārša: 10 pēc kārtas, tu dodies tālāk. Bet tas ir pamatos citādāk nekā šobrīd klasēs notiekošais.

Tradicionālā klasē, jums ir daži mājasdarbi, mājasdarbi, lekcija, mājasdarbi, lekcija, un tad beigu pārbaudes darbs. Un pēc tā, vienalga, vai Jūs saņemat 70%, 80% 90% vai 95% novērtējumu, klase turpina ar nākamo tematu. Un pat tiem skolēniem ar 95% rādītāju, kas bija tie 5%, ko viņi nezināja? Varbūt viņi nezināja, kas notiek tad, kad kaut ko kāpina nultajā pakāpē. Un tad tu to izmanto kā pamatu, būvējot nākamo jēdzienu. Tas ir līdzīgi kā, mācīties braukt ar divriteni. Varbūt es pirms tam nolasu teoriju, un tad iedodu divriteni uz divām nedēļām. Un tad atgriežos pēc divām nedēļām, un saku: "Tā, paskatīsimies. Tev sagādā problēmas kreisie pagriezieni. Un tu īsti nevari apstāties. Tu esi 80% velosipēdists." Tāpēc es uzlieku tev uz pieres lielu C zīmogu un saku: "Lūk, vienritenis." Bet, lai cik muļķīgi tas neizklausītos, tieši tas arī notiek mūsu klasēs. Un pēc laiciņa arī labie skolēni pēkšņi sāk izkrist algebrā un pēkšņi sāk izkrist matemātiskajā analīzē, neskatoties uz to, ka ir gudri, neskatoties uz labiem skolotājiem, un tas parasti ir tāpēc, ka viņiem ir šie Šveices siera caurumi kas veidojās viscaur pašiem pamatiem. Tāpēc mūsu modelis ir mācīties matemātiku tāpat, kā jebko citu, tāpat kā tu mācītos braukt ar divriteni. Noturies uz divriteņa. Nokrīti no divriteņa. Dari to, līdz esi pilnībā apguvis. Tradicionālais modelis soda tevi par eksperimentēšanu un kļūdām, un tas nesagaida meistarību. Mēs iedrošinām tevi eksperimentēt. Mēs iedrošinām tevi kļūdīties. Bet mēs sagaidām meistarību.

Šis ir vēl viens no moduļiem. Šī ir trigonometrija. Šī ir funkciju pārbīde un simetriska attēlošana. Un tas viss sader kopā. Šobrīd mums ir aptuveni 90 šādi moduļi. Un jūs jau šobrīd varat apmeklēt lapu. Tas viss ir bezmaksas. Necenšos neko pārdot. Kopējā ideja ir, ka tas viss iekļaujas šajā zināšanu kartē. Augšējā virsotne ir burtiski vienciparu skaitļu saskaitīšana. Tas ir, piemēram, viens plus viens ir divi. Un pieeja ir tāda, ka tad, kad esi pareizi atbildējis 10 pēc kārtas, sistēma turpina tevi vest uz arvien sarežģītākiem moduļiem. Ja tu dodies zemāk zināšanu kartē, mēs ņemam arvien sarežģītāku aritmētiku. Vēl zemāk, Jūs jau tiekat pie algebras pamatiem. Vēl zemāk, Jūs tiekat pie algebras dažādos līmeņos, nedaudz sagatavošanās matemātiskajai analīzei. Un ideja ir tā, ka šādi mēs varam mācīt jebko - precīzāk, jebko, ko var mācīt šādā struktūrā. Kā jūs varat iedomāties - un mēs pie tā šobrīd strādājam - šajā zināšanu kartē ir loģika, programmēšana, gramatika, ģenētika, viss balstās uz šo kodolu, ja zini šo un šo, tad esi gatavs nākamajam tematam. Tas var labi strādāt pašmācībai, un es iedrošinu Jūs šo darīt ar saviem bērniem, bet es arī iedrošinu visus šajā auditorijā darīt to pašiem. Tas mainīs to, kas notiek pie pusdienu galda.

Bet tas, ko mēs gribam izdarīt, ir panākt to rezultātu- mācīšanās modeļa apgriešanu, par ko tie pirmie skolotāji man sūtīja e-pastus. Un tas, ko es jums šeit rādu, ir īsti dati no pilotprojekta Losaltosas skolu pārvaldē, kur viņi paņēma divas piektās klases un divas septītās klases un pilnībā izķidāja savu veco matemātikas mācību programmu. Šie skolēni neizmanto mācību grāmatas, viņi nesaņem vienas un tās pašas lekcijas. Viņi izmanto Kāna akadēmiju, viņi strādā šajā programmā aptuveni pusi no savām matemātikas stundām. Un es gribu uzsvērt, ka mēs nesaredzam šo kā pilnīgu matemātikas izglītību. Tas, ko tā dara - un tas ir tas, kas notiek Losaltosā - tā atbrīvo laiku. Šīs ir tehniskās darbības, pārliecināšanās, ka tu zini, kā strādāt ar vienādojumu sistēmām, un tas atbrīvo laiku simulācijām, spēlēm, mehānikai, robotu būvēšanai, kalna augstuma novērtēšanai, balstoties uz tā ēnas garumu.

Pieeja ir tāda, ka skolotājs katru dienu ienāk klasē, katrs skolēns strādā savā tempā - un šis ir "dzīvais" panelis no Losaltosas skolu rajona - un viņi skatās šajā panelī. Katra līnija ir students. Katrs stabiņš ir kāds no tematiem. Zaļš nozīmē, ka skolēns to jau ir sapratis. Zils nozīmē, ka viņi strādā pie tā - nav pamata satraukumam. Sarkans nozīmē, ka viņi ir iesprūduši. Un skolotājs vienkārši saka: "Es palīdzēšu sarkanajiem bērniem." Vai vēl labāk: "Palūgšu kādam no zaļajiem bērniem, kas jau ir izpratuši šo tematu, būt pirmajam palīgam un paskaidrot to savam biedram."

(Aplausi)

Es nāku no vides, kas ir ļoti fokusēta uz datiem, un mēs negribam, lai skolotājam būtu jāiet un jāuzdod bērnam tie neveiklie jautājumi "Ko tu nesaproti?" un "Ko tu saproti?" un tā tālāk. Tāpēc mūsu pieeja ir nodrošināt skolotājam pēc iespējas pilnīgākus datus, datus, kas gandrīz jebkurā citā jomā tiek sagaidīti, ja esi finansēs vai tirgvedībā, vai ražošanā - un skolotāji tiešām var noteikt, kas skolēnam nepadodās, lai padarītu sarunu pēc iespējas produktīvāku. Tagad skolotāji precīzi zina, ko skolēni ir darījuši, cik ilgu laiku tam veltījuši katru dienu, kādus video ir skatījušies, kad ir apstādinājuši video, ko pārtrauca skatīties, kādus uzdevumus viņi izmanto, uz ko viņi ir koncentrējušies. Ārējais riņķis parāda, uz kuriem uzdevumiem viņi ir koncentrējušies. Iekšējais riņķis parāda video, uz kuriem viņi ir koncentrējušies. Un dati ir diezgan detalizēti, jūs varat redzēt uzdevumus, ko skolēns ir atbildējis pareizi vai nepareizi. Sarkans ir nepareizi, zils ir pareizi. Uzdevums pašā kreisajā pusē ir pirmais uzdevums, ko skolēns ir mēģinājis. Tur viņi noskatījās video. Un tad jūs varat redzēt, ka, galu galā, viņiem izdevās atbildēt 10 pēc kārtas. Jūs gandrīz varat redzēt, kā viņi mācās šajos 10 pēdējos uzdevumos. Viņi kļūst arī ātrāki. Augstums parāda, cik ilgu laiku viņi veltīja uzevumam.

Mācīšanās savā tempā ir saprotama visiem - izglītības valodā runājot, diferencēta mācīšanās - bet ir dīvaini to redzēt klasē. Jo katru reizi, kad mēs to esam darījuši, katrā klasē, kurā esam to darījuši, katru reizi, pēc piecām dienām ir skolēnu grupa, kas ir aizskrējuši pa priekšu, un ir skolēnu grupa, kas ir nedaudz lēnāki. Tradicionālajā modelī, ja jūs tajā brīdī veiktu novērtējumu, jūs teiktu: "Šie bērni ir apdāvināti, šie ir lēni. Varbūt viņus vajadzētu sadalīt dažādās grupās. Varbūt viņus vajadzētu salikt dažādās klasēs." Bet, kad jūs ļaujat katram skolēnam strādāt savā tempā - un mēs to redzam atkal un atkal un atkal - jūs redzat skolēnus, kam vajadzēja nedaudz papildu laika vienā vai otrā tēmā, bet, kad viņi to izprata, viņi atkal dodas uz priekšu. Tie paši bērni, kurus pirms sešām nedēļām jūs uzskatījāt par lēniem, tagad uzrāda apdāvināto bērnu rezultātus. Un mēs to redzam atkal un atkal un atkal. Tas liek pārdomāt, cik daudz no birkām, kuras daudzi no mums, iespējams, ir ieguvuši, patiesībā bija tikai nejaušības laikā dēļ.

Lai arī cik noderīga šāda pieeja ir tādā rajonā kā Losaltosa, mūsu mērķis ir izmantot tehnoloģijas, lai padarītu cilvēcīgāku to, kas notiek ne tikai Losaltosā, bet visas pasaules izglītībā. Starp citu, tas noved pie interesantas domas. Liela daļa resursu, lai padarītu klases cilvēcīgākas, koncentrējas uz skolēnu un skolotāju skaita attiecību. Mūsuprāt, pareizais rādītājs ir skolēna un vērtīgā cilvēcīgā laika ar skolotāju attiecība. Tradicionālajā modelī lielākā daļa skolotāja laika tiek veltīta lekcijām, darbu labošanai un kam tik vēl ne. Varbūt pieci procenti laika tiek pavadīti, sēžot blakus skolēniem un tiešām ar viņiem strādājot. Tagad tam tiek veltīti 100% laika. Tātad vēlreiz, izmantojot tehnoloģijas, ne tikai apgriežot mācīšanās modeli, jūs padarāt mācīšanos kādas piecas vai desmit reizes cilvēcīgāku.

Un, lai cik vērtīgi tas nebūtu Losaltosā, iedomājieties, ko tas dod pieaugušajam, kuram ir kauns iet atpakaļ un mācīties to, kas viņam jau būtu jāzina, pirms došanās uz koledžu. Iedomājieties, ko tas dod Kalkutas ielas bērnam, kuram pa dienu ir jāpalīdz savai ģimenei un kurš tāpēc nevar apmeklēt skolu. Tagad viņi var veltīt divas stundas dienā, lai kompensētu savas izglītības trūkumus, vai noķertu pārējos un nejustos apkaunoti par to, ko viņi dara vai ko nezina. Iedomājieties, kas notiek - mēs runājām par skolēniem, kas māca viens otru stundu laikā. Bet šī visa ir viena sistēma. Nav iemesla, kāpēc nevarētu būt savstarpējā mācīšanās ārpus skolas. Iedomājies, kas notiek, ja skolēns Kalkutā pēkšņi var palīdzēt jūsu dēlam, vai jūsu dēls var palīdzēt bērnam Kalkutā. Es domāju, ka tas, ko mēs redzēsim parādāmies, ir ideja par kopēju pasaules klasi. Un tas būtībā ir tas, ko mēs mēģinām būvēt.

Paldies!

(Aplausi)

Bils Geitss: Es esmu redzējis dažas no lietām, ko tu dari sistēmā, kas saistītas ar motivāciju un atgriezenisko saiti - bonusa punkti, nozīmītes par sasniegumiem. Pastāsti par savu domu gaitu saistībā ar tiem.

SK: Ak, jā! Mums ir lieliska komanda, kas pie tā strādā. Un es uzsvēršu, kas tas vairs neesmu tikai es. Es vēl arvien veidoju visus video, bet mums ir zvaigžņu komanda, kas strādā pie programmatūras. Jā, mēs esam pievienojuši kaudzīti ar spēļu mehāniku, kur tu saņem nozīmītes, mums drīz būs līderu tabulas pa jomām, un tu saņem punktus. Tas patiesībā ir diezgan interesanti. Tikai nozīmīšu nosaukumi vien vai punktu skaits par kaut kā izdarīšanu - un mēs redzam visā sistēmā, desmitiem tūkstošus piektklasnieku un sešklasnieku, ejam vienā vai otrā virzienā, atkarībā no tā, kādu nozīmīti tu viņiem iedod.

(Smiekli)

BG: Un sadarbība ar Losaltosu, kā tas aizsākās?

SK: Losaltosa, tas bija nedaudz traki. Atkal, es negaidīju, ka tas tiks izmantots klasēs. Kāds no viņu pārvaldes atnāca un teica: "Ko tu darītu, ja tev būtu pilnīga rīcības brīvība klasē?" Es teicu: "Es vienkārši ļautu katram skolēnam strādāt savā tempā ar kaut ko šādu un mēs iedotu pārskata paneli." Un viņi teica: "Tas ir radikāli. Mums jāapdomā." Un es un pārējā komanda nodomājām: "Viņi nekad negribēs to darīt." Bet burtiski nākamajā dienā viņi teica: "Vai jūs varat sākt pēc divām nedēļām?"

(Smiekli)

BG: Tātad šobrīd tas notiek piektās klases matemātikā?

SK: Tās ir divas piektās klases un divas septītās klases. Un viņi to dara pārvaldes līmenī. Es domāju, ka tas, par ko viņi ir sajūsmā, ir tas, ka viņi tagad var sekot līdzi šiem bērniem. Tā nav tikai skolas lieta. Pat Ziemassvētkos mēs redzējām dažus bērnus, kas to darīja. Un mēs varam sekot līdzi visam. Un viņi var sekot viņiem līdzi visā savā pārvaldē. Arī vasarās, kad viņi pāriet no viena skolotāja pie otra, jums ir datu nepārtrauktība, ko viņi var redzēt visas pārvaldes līmenī.

BG: Tātad tie pārskati, ko mēs redzējām bija domāti skolotājiem, lai sekotu līdzi tam, kas notiek ar bērniem. Vai jūs saņemat atgriezenisko saiti par šiem skolotāju pārskatiem, un zināt viņu domas par to, ko tie nozīmē?

SK: Jā, noteikti! Lielāko daļu no pārskatiem pieprasīja paši skolotāji. Dažus mēs izveidojām skolēniem, lai viņi varētu redzēt savus datus, bet mums ir ļoti cieša sadarbība ar skolotājiem, tos izstrādājot. Viņi burtiski saka: "Hei, tas ir jauki, bet ... " Piemēram tā fokusa diagramma - daudzi skolotāji teica: "Man ir aizdomas, ka daudzi skolēni lēkā pa tēmām un nefokusējas uz vienu tēmu." Tāpēc mēs izveidojām fokusa diagrammu. Tas viss ir bijis skolotāju virzīts. Tas ir bijis diezgan traki.

BG: Vai tas ir gatavs nopietnam darbam? Vai tu domā, ka daudzām klasēm nākamgad šo vajadzētu izmēģināt?

SK: Jā, tas ir gatavs. Mums lapā jau ir miljons cilvēku, mēs varam tik galā ar vēl dažiem. (Smiekli) Nav nekāda iemesla, kāpēc tas tiešām nevarētu notikt katrā Amerikas klasē jau rītdien.

BG: Un konsultēšanās vīzija. Ideja ir - ja es neizprotu kādu tematu, kaut kur pašā lietotāja saskarnē es varētu atrast cilvēkus, kas ir gatavi palīdzēt, iespējams, redzēt viņu reputāciju, un es varētu sarunāt laiku un sazināties ar šiem cilvēkiem?

SK: Tieši tā! Un tā ir lieta, ko es visiem šajā auditorijā iesaku darīt. Tie paneļi, kas ir pieejami skolotājiem - jūs jau tagad varat pieslēgties un principā kļūt par palīgu¥ saviem bērniem vai radiniekiem, vai kādiem apkārtnes bērniem. Un jā, jūs varat kļūt par mentoru, palīgu tūlīt pat. Tas viss ir pieejams.

BG: Jā, tas ir apbrīnojami! Es domāju, ka jūs nupat redzējāt ieskatu nākotnes izglītībā. Paldies! (SK: Paldies!)

(Aplausi)