Miša Glenijs pēta vispasaules noziedzības tīklus

Šie ekonomikai ir drūmi laiki dārgie TEDeri, patiešām grūti laiki. Un, tāpēc es vēlētos jūs uzmundrināt ar vienu no dižākajiem, lai gan daudziem nezināmu pēdējo 20 gadu komerciālās veiksmes stāstiem. Kuru pat savā veidā var salīdzināt ar Microsoft vai Google sasniegto. Tā ir industrija, kas pretojas pašreizējai ekonomiskajai krīzei, un dara to aukstasinīgi. Es runāju par organizēto noziedzību.

Organizētā noziedzība ir pastāvējusi ļoti ilgu laiku. Un tie patiesi ir viedi vārdi. Taču pēdējās divas desmitgades tā ir pieredzējusi nepiedzīvoti lielu uzplaukumu. Nu tā aizņem aptuveni 15 procentus no pasaules IKP. Man to patīk dēvēt par Globālo ēnu ekonomiku vai vienkārši McMafia.

Tātad, kas izraisīja šo neparasti lielo pieaugumu. starpvalstu noziedzībā? Protams, pie vainas ir globalizācija, tehnoloģijas, sakari un viss pārējais, par ko mēs parunāsim nedaudz vēlāk. Taču vispirms es gribētu atgriezties pie kāda notikuma, kas notika pirms neilga laika. Komunisma sabrukums. Svarīgs brīdis visas Austrumeiropas pēckara vēsturē.

Tagad ir pēdējais laiks visu atklāt. Šis notikums man personīgi daudz ko nozīmēja. Savos pusaudža gados es biju sācis slepeni ievest grāmatas gar Dzelzs priekškaru Austrumeiropas demokrātiskajām opozīcijas grupām, kā Polijas Solidaritāte. Tad es sāku rakstīt par Austrumeiropu, un ar laiku es kļuvu par galveno BBC šī apgabala korespondentu. Tas viss notika 1989. gadā. Un kad 425 miljoni cilvēku beidzot ieguva tiesības paši izvēlēties savas valdības, es biju ekstāzē. Taču es arī biju nedaudz noraizējies par dažām nejaukām lietām, kas uzglūnēja aiz sienas.

Nepagāja ilgs laiks, kad, piemēram, etniskais nacionālisms Dienvidslāvijā sasniedza savu asiņaināko maksimumu. Un starp haosu un eiforiju, tas man prasīja kādu laiciņu, lai saprastu, ka cilvēki, kuriem Austrumeiropā bija vara vēl pirms 1989. gada, to saglabāja arī pēc revolūcijām. Piemēram, cilvēki, kā viņš. Taču bija arī cilvēki, kuriem bija nejauša, tomēr nozīmīga loma Austrumeiropas notikumos.

Kā piemēram viņš. Atceraties šo vīrus? Agrāk viņi katrus četrus gadus Olimpiskajās spēlēs ieguva zelta medaļas svarcelšanā un cīņas sportā. Viņi bija lielas komunisma slavenības, lam līdzi nāca grezns dzīvesstils. Viņi dabūju lielus dzīvokļus pilsētas centrā, seksu, kad vien to vēlējās. Kā arī viņi varēja brīvi doties uz rietumiem, kas tajā laikā bija liela greznība. Tas var skanēt pārsteidzoši, taču viņiem bija nozīmīga loma Austrumeiropas tirgus ekonomikas izveidē. Vai arī kā man tīk viņus dēvēt, par kapitālisma dzimšanas vecmātēm. Lūk, tie paši svarcēlāji pēc viņu 1989. gada pārvērtībām.

Bulgārijā, šo fotogrāfiju uzņēma Bulgārijā, kad komunisms jau bija sagruvis visā Austrumeiropā, jāsaka, ka tas nebija vien komunisms kopā ar to sabruka arī vesela valsts. Tas nozīmē, ka policija nestrādāja. Tiesu sistēma kārtīgi nedarbojās. Un ko gan uzņēmējs jaunajā Austrumeiropas kapitālisma pasaulē varēja darīt, lai būt drošs, ka visas viņa vienošanās tiks ievērotas? Nu, viņš visdrīzāk griezās pie cilvēkiem, ko ikdienā pieminēja sociologi un privatizētās likumsargājošās aģentūras. Mēs viņus saucam par mafiju. Un no 1989. līdz 1991. gadam Bulgārijā mafijai drīz vien pievienojās 14 tūkstoši cilvēku, kuri zaudēja savus darbus apsardzes dienestos.

Un, valstij brūkot, līdz ar to pa pieskari iet arī tās tautsaimniecība, un pēdējais, ko jūs varētu vēlēties, ir redzēt, ka 14 tūkstoši vīriešu un sieviešu, kuru pamatprasmes ir apsardzes nozarē, sāk slepus veidot pagrīdes tīklus, un nogalināt cilvēkus. Bet tieši tas notika visā Austrumeiropā. Deviņdesmitajos es galvenokārt rakstīju par drausmīgo Dienvidslāvijas konfliktu.

Un es nevarēju nepamanīt, ka cilvēki, kas veica šīs atbaidošās zvērības, pusmilitārās organizācijas, bija tie paši cilvēki, kas vadīja organizētās noziedzības grupējumus. Un tas man lika saprast, ka aiz šīs vardarbības slēpjas vesels noziedzības tīkls. Tā nu es ceļoju apkārt pasaulei, pētot šo vispasaules noziedzības pagrīdi, runājot ar policistiem, upuriem un nelikumīgo preču un pakalpojumu lietotājiem. Tomēr pats galvenais, es runāju ar pašiem gangsteriem.

Šajā gadījumā Balkāni bija lieliska vieta, kur sākt. Kādēļ? Tādēļ, ka tur bija vislielākās grūtības ar likuma un kārtības uzturēšanu. Bet, kā jau tiek teikts mazumtirdzniecībā, nozīmīga ir vieta, vieta, vieta. Tas, ko es pamanīju sava pētījuma sākumā, bija tas, ka Balkāni bija pārvērtušies par milzīgu pasaules nelegālo preču un pakalpojumu tranzītzonu. Heroīns, kokaīns, prostitūcijā ievilktas sievietes un vērtīgi minerāli.

Un līdz kam tas noveda? Līdz Eiropas Savienībai, kas bija iesākums, lai iegūtu globalizācijas labumus. Pārvēršot to par pārpilnāko patēriņa tirgu vēsturē. Kurā ar laiku dzīvoja 500 miljoni cilvēku. Un vērā ņemamai daļai no šiem 500 miljoniem patika tērēt savu brīvo laiku un naudu guļot ar prostitūtām, atmetot tām 50 eiro banknotes un nodarbinot nelegālos imigrantus.

Organizētā noziedzība globalizētajā pasaulē darbojas tāpat kā citi uzņēmumi. Tai ir ražošanas reģioni, kā Afganistāna un Kolumbija. Tai ir izplatīšanas reģioni kā Meksika un Balkāni. Un vēl tai, protams, ir patēriņa reģioni, kā Eiropas Savienība, Japāna un, protams, Amerikas Savienotās Valstis. Ražošanas un izplatīšanas reģioni parasti atrodas attīstības valstīs. Tos parasti apdraud drausmīga vardarbība un asinsizliešana.

Par piemēru paņemsim Meksiku. Pēdējos 18 mēnešos no kokaīna tirdzniecības sekām tur ir gājuši bojā seši tūkstoši cilvēku. Bet kas ir ar Kongo Demokrātisko Republiku? Tur kopš 1998. gada ir gājuši bojā pieci miljoni cilvēku. Un tas nav tāda veida konflikts, par ko varētu daudz lasīt avīzēs. Lai gan tas ir lielākais šīs planētas konflikts kopš Otrā pasaules kara. Un kādēļ tā? Tādēļ, ka mafija visā pasaulē sadarbojas ar vietējām militārajām organizācijām, lai sagrābtu stratēģiski svarīgu minerālu ieguvi konkrētajā reģionā.

2000. gadā 80 procentus pasaules kolumbīta-tantalīna ieguva Kongo Demokrātiskās Republikas austrumu mirušo laukos. Mūsdienās kolumbītu-tantalīnu var atrast gandrīz katrā mobilajā telefonā, klēpjdatorā un spēļu konsolē. Kongo militāristi to pārdeva mafijai apmaiņā pret ieročiem. Un mafija to pēc tam iepludināja Rietumu tirgū. Un Rietumu vēlme ir ir patērēt un patērētāji ir starptautiskās organizētās noziedzības galvenais dzinulis.

Es jums parādīšu dažus no maniem draugiem darbībā, kurus ir nofilmējusi Itālijas policija, tiem mēģinot nelikumīgi ievest cigaretes. Cigaretes, kas ir tikko iznākušas no rūpnīcas, ir ļoti lētas. Tad Eiropas Savienība tām uzliek milzīgus nodokļus. Tāpēc, ja tās var iešmaukt E.S., tā var nopelnīt ļoti prāvu summiņu. Un es jums gribu parādīt šo, lai jūs redzētu, kāda veida resursi var būt pieejami šāda veida grupējumiem.

Jauna šāda laiva maksā miljonu eiro. Un tā Eiropas ūdeņos ir ātrākais transporta līdzeklis. Kopš 1994. gada, jau septiņus gadus 20 šādas laivas katru nakti dodas pāri Adrijas jūrai no Melnkalnes uz Itāliju. Un sekas no šo nelegāli ievesto produktu tirdzniecības Apvienotajā Karalistē vien bija astoņi miljardi dolāru. Taču tā vietā nauda tika izmantota, lai nodrošinātu karadarbību Dienvidslāvijā un piepildītu negodīgu cilvēku kabatas.

Tajā laikā, kad tas sākās, Itālijas policijai bija tikai 2 laivas, kuras varēja pārvietoties ar līdzvērtīgu ātrumu. Un tas ir ļoti svarīgi, jo vienīgais veids, kā noķert šos vīrus bija tad, ja viņiem izbeidzās degviela. Dažreiz pat noziedznieki līdzi veda prostitūcijā ievilktas sievietes. Un ja iejaucās policija, viņi iesvieda šīs sievietes jūrā, lai policijai, tā vietā, lai ķertu ļaundarus, vajadzētu tās glābt no noslīkšanas.

Parādīšu jums, cik laivu un kuģu nepieciešams, lai noķertu vienu no viņu laivām. Un atbilde ir sešas. Un atcerieties, ka tās bija 20 laivas, kas katru nakti devās pāri Adrijas jūrai. Un ko viņi iesāka ar visu nopelnīto naudu?

Te mēs nonākam pie globalizācijas un ne tikai tāpēc, ka tā pārkāpa visus starptautiskās tirdzniecības noteikumus. Tā bija starptautisko finanšu tirgu liberalizācija. Un naudas atmazgātājiem tas nudien visu atviegloja. Pēdējās divas desmitgades ir bijušas nelikumīgās peļņas zelta ēra.

1990-ajos gados varēja novērot finanšu centru sacenšanos savā starpā par savu biznesu. Un nepastāvēja iedarbīgs mehānisms, kas novērstu naudas atmazgāšanu. Un daudzas bankas arī bija priecīgas bez nekādiem liekiem jautājumiem pieņemt naudas noguldījumus no ļoti apšaubāmiem avotiem.

Bet visa pamatā ir ārzonas banku tīkls. Tā ir svarīga daļa naudas atmazgāšanas uzvaras parādē. Un, ja jūs vēlaties kaut ko izdarīt pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, starpvalstu organizētu noziedzību un naudas atmazgāšanu, jums no tās ir jāatbrīvojas. Uz pozitīvākas nots, mums beidzot ir kāds Baltajā namā, kurš ir sācis cīnīties pret šīm postošajām organizācijām.

Un, ja kāds domā tāpat kā es, ka ir nepieciešama jauna likumdošana, regulācija, efektīva regulācija, aplūkosim Bērniju Medofu, kurš tagad savu atlikušo dzīves daļu pavadīs cietumā. Bērnijs Medofs nozaga 65 miljardus dolāru. Tas viņam garantē vietu gangsteru Olimpā kopā ar kolumbiešu karteļiem, un lielām Krievijas noziedzības organizācijām. Bet viņš ar to nodarbojās desmitiem gadu pašā Volstrītas sirdī. Un neviena no likumsargājošajām iestādēm to neatklāja. Cik Volstrītā vēl ir tādi Medofi, vai, piemēram, Londonā, kas nodarbojas ar parastu ļaužu aptīrīšanu un naudas atmazgāšanu? Es jums pateikšu, viņu ir pietiekami daudz.

Tagad apskatīsim 101 starptautiskās organizētās noziedzības piemērus. Tās būs narkotikas. Mūsu šī rīta otrā marihuānas audzētavas fotogrāfija. Šo attēlu es uzņēmu centrālajā Britu Kolumbijā. Tās ir vienas no desmitiem tūkstošu ģimenes audzētavām Britu Kolumbijā, kuras veido vairāk nekā 5 procentus no šī reģiona IKP.

Te mani Karaliskās Kanādas jātnieku policijas inspektors Braiens Kantera aizveda uz KKJP konfiscēto preču noliktavu, kas atrodas uz austrumiem no Vankūveras. Kontrabandisti to mēģina dabūt līdz Amerikas Savienoto Valstu dienvidiem, kur, protams, ir neremdināms pieprasījums pēc šīs preces — B.C. Bud, tā tas tiek saukts, galvenokārt tāpēc, ka tas tiek reklamēts kā organisks, un tādas lietas Kalifornijā tiek ātri izķertas. (Smiekli) (Aplausi)

Pat policijas darbība patiesībā nevar iedragāt vai būtiski ietekmēt lielo eksportētāju peļņu. Kopš globalizācijas sākuma vispasaules narkotiku tirgus ir kļuvis milzīgs. Taču policijas spēkiem pieejamie līdzekļi nav tikuši būtiski palielināti, atsaucoties uz šo pieaugumu.

Taču, tas viss drīz mainīsies. Tāpēc, ka pašlaik notiek kas ļoti dīvains. ANO pirms kāda laika atzina, patiesībā tas bija pirms mēneša, ka Kanāda ir kļuvusi par ekstazi un citu sintētisko narkotiku produkcijas izplatīšanas un ražošanas galveno reģionu.

Interesanti ir tas, ka heroīnu un kokaīnu vairs tik daudz nepērk, jo tabletes kļūst labākas sava efekta radīšanā. Un tas maina spēles noteikumus. Tāpēc, ka produkts no attīstības valstīm nokļūst Rietumu pasaulē. Un tad tā kļūst par tendenci, kuras mērķis ir nomākt Rietumu policijas rīcībspēju. Manuprāt, politika attiecībā pret narkotikām, kura mums ir palikusi nemainīga 40 gadus, bija jau sen jāpārdomā.

Runājot par ekonomisko lejupslīdi. Jāsaka, ka organizētā noziedzība jau ir ļoti labi pielāgojusies lejupslīdei. Nav brīnums, ka tā ir pasaules visienesīgākā nozare. Juridiski tai nav nekādu noteikumu. Izņemot, protams, ka tai ir divi apdraudējumi, apcietināšana, ko veic varas iestādes, kas, atklāti sakot, ir mazākā no viņu bēdām, un citu grupējumu konkurence, proti, lode pierē.

Viņi ir nedaudz mainījuši savu darbības lauciņu. Krīzes laikā cilvēki vairs nepīpē tik daudz kāsi un tik bieži neapmeklē prostitūtas. Tādēļ viņi ir ielauzušies korporatīvajā noziedzībā, precīzāk, divos sektoros, un tās ir kontrabandas preces un kibernoziedzība. Un tas ir bijusi briesmīgi veiksmīgi. Es gribētu jūs iepazīstināt ar Pringla kungu. Vai varbūt man būtu jāsauc viņu nedaudz precīzāk, par senjoru Pringlu.

Mani ar viņu iepazīstināja brazīliešu kibernoziedznieks. Mēs sēdējām kopā mašīnā Paulista avēnijā, Sanpaulu. Pieslēdzām to manam klēpjdatoram, un piecu minūšu laikā viņš jau bija ielauzies lielas Brazīlijas bankas drošības sistēmā. Un tas neizskatījās nemaz tik grūti. Patiesībā tas ir daudz vienkāršāk, jo apbrīnojamākais ir tas, ka kibernoziedzībā galvenā nav tehnoloģija.

Galvenais kibernoziedzībā ir tas, ko mēs saucam par sociālo inženieriju. Vai tā tehniskais jēdziens, katru minūti pa viena tādam piedzimst. Jūs nespētu noticēt, cik viegli ir pārliecināt cilvēkus darīt lietas ar saviem datoriem, kas nav viņu interesēs. Un tas sākās gandrīz uzreiz, kad kibernoziedzinieki atklāja, ka ātrākais ceļš, ātrākais ceļš pie cilvēka maka, protams, ir solot mīlestību un dzimumattiecības.

Pieņemu, ka daļa no jums atceras slaveno „I-Love-You“ datorvīrusu, vienu no visu laiku veiksmīgākajiem vīrusiem. Man paveicās, sākoties „ILOVEYOU“ datorvīrusa izplatībai. Tāpēc, ka pirmais cilvēks, no kā es vēstuli saņēmu, bija mana bijusī draudzene. Viņa tajā laikā bija izrādījusi dažādas jūtas pret mani, taču mīlestība nebija viena no tām. (Smiekli) Un ieraugot šo vēstuli ieripojot manā iesūtnē, es, ilgi nedomājot, to izdzēsu, aiztaupot sev liekas galvassāpes.

Tāpēc uzmanieties no kibernoziedzības. Viena lieta, ko mēs zinām, ko internets dara, ir palīdzēšana šiem cilvēkiem. Internets ir kā moskīts, kas pārnēsā malārijas parazītu, kas inficē mūsu asinis un nopelna uz mūsu rēķina.

Artesunāts ir ļoti iedarbīgas zāles, lai iznīcinātu šo parazītu tā infekcijas sākuma posmā. Taču pēdējos gados Kambodžas zinātnieki ir atklājuši, ka malārijas parazītam sāk rasties pretestība pret šīm zālēm. Un, viņuprāt, tā iemesls ir tas, ka kambodžieši nevar atļauties nopirkt zāles veikalā, tāpēc viņi tās iegādājas internetā. Un šajās tabletēs ir zema deva aktīvo sastāvdaļu. Tāpēc arī parazīts sāk pierast pie šīm zālēm un tam sāk veidoties pretestība.

Es to saku tādēļ, ka mums ir jāapzinās, ka organizētā noziedzība ietekmē mūsu dzīves dažādos veidos. Jums nav jāguļ ar prostitūtām vai jālieto narkotikas, lai saskartos ar organizēto noziedzību. Tā ietekmē mūsu banku kontu saturu. Tā ietekmē mūsu saziņu, pensijas fondus. Tā pat ietekmē mūsu ēsto ēdienu un mūsu valdību.

Lai gan sicīliešiem no Palermo un Ņujorkas vairs nav tādas problēmas. 21. gadsimtā ar gangsteriem nav nekāda romantika. Tā ir varena nozare, kas rada nestabilitāti un vardarbību, lai kur tā dotos. Tas ir varens ekonomisks spēks un mums tas ir jāuztver ļoti, ļoti nopietni. Man ir bijis gods ar jums runāt. Liels paldies. (Aplausi)