Maikls Šermers: Sevis maldināšanas shēma

Kopš biju šeit iepriekšējo reizi, 2006. gadā, esam atklājuši, ka globālās klimata pārmaiņas rādās esam visai nopietna problēma. Tāpēc mēs šo tēmu diezgan plaši apskatījām žurnālā "Skeptic". Mēs izmeklējām visādas zinātniskas un šķietami zinātniskas pretrunas. Bet izrādās, nav jāuzraucas par šīm problēmām, jo 2012. gadā pienāks pasaules gals.

Vēl viens jaunums: atceraties, es stāstīju par "Quadro Tracker". Tas ir līdzīgs ūdens meklēšanas rīkstītei -- vienkārši tukšs plastmasas gabals ar kustīgu antenu. To nēsā apkārt, un rīkstīte norāda uz visādām lietām. Piemēram, ja skolnieku skapīšos meklējat marihuānu, tā uz kādu norādīs. Vai, piedodiet. (Smiekli) Šī rīkstīte, ko man iedeva, atrod golfa bumbiņas, it īpaši tad, ja esat golfa laukumā un pameklējat zem pietiekami daudziem krūmiem. Runājot par kategoriju "Kādu skādi gan var nodarīt šī muļķīgā padarīšana?" -- šī ierīce, "ADE 651", tika pārdota Irākas valdībai par 40 000 dolāriem gabalā. Tā ir tieši tāda pati kā šī, pilnīgi nederīga, pēc idejas tā darbojās ar "elektrostatisku magnētisko jonu pievilkšanu", ko citiem vārdiem var pateikt kā "pseidozinātniskas blēņas" -- tas būtu jauks apzīmējums -- kur sasaista kopā vārdus, kas skan labi, bet nenozīmē pilnīgi neko. Šajā gadījumā kontrolpunktos cilvēkiem ļāva turpināt ceļu, jo šī mazā ierīce ziņoja, ka viņi ir nekaitīgi, bet rezultātā gāja bojā cilvēki. Pseidozinātne rada briesmas, jo cilvēki notic šādām lietām.

Šodien vēlos runāt par ticību. Es vēlos ticēt, un jūs arī to vēlaties. Patiesībā vēlos apgalvot, ka ticība ir dabiskais stāvoklis. Tā ir noklusējuma iespēja. Mēs vienkārši ticam. Mēs ticam visādām lietām. Ticība ir dabiska. Neticība, skepse, zinātne -- tās nav dabiskas. Tās ir sarežģītākas. Ir neērti kaut kam neticēt. Tāpat kā Foksam Malderam filmā "Slepenās lietas", kurš vēlējās ticēt NLO. Mēs visi vēlamies. Un šīs vēlmes iemesls ir tas, ka mūsu smadzenēs ir ticības mašīna. Būtībā mēs esam primāti, kas meklē shēmas. Mēs savienojam punktiņus; A ir savienots ar B; B ir saistīts ar C. Un reizēm A tiešām ir saistīts ar B. To sauc par asociatīvo mācīšanos.

Mēs atrodam shēmas, veidojam saistības, vai tas būtu Pavlova suns, kas ēdienu saista ar zvana skaņu un tāpēc sāk siekaloties, izdzirdot zvana skaņas, vai tā būtu Skinera žurka, kurai ir izveidotas asociācijas starp uzvedību un atalgojumu, un tāpēc tā atkārto savu uzvedību. Faktiski Skiners atklāja, ka tad, ja balodi ieliek šādā kārbā, un tam ir jānospiež kāds no šiem abiem taustiņiem, tad balodis mēģina izdomāt shēmu, par ko tam kārbiņā tiek iedots neliels atalgojums. Ja atalgojumus piešķirat pilnīgi nejauši, bez jebkādas shēmas, baloži izgudro kaut kādu shēmu. Vienalga, ko tie darīja tieši pirms atalgojuma saņemšanas, tie atkārto tieši to pašu darbības shēmu. Reizēm tas nozīmēja pat divreiz apgriezties pretēji pulksteņrādītāja virzienam, vienreiz -- pulksteņradītāja virzienā, un tad divreiz paknābāt taustiņu. Un to sauc par māņticību. Izskatās, ka tieši tā mums nāks līdzi vienmēr.

Es šo procesu saucu par “shēmošanu”, tā ir tendence atrast jēgpilnas shēmas gan jēgpilnā, gan bezjēdzīgā troksnī. Veicot šo procesu, mēs pieļaujam divu veidu kļūdas. 1. tipa kļūda jeb aplami pozitīvs secinājums ir ticēšana, ka shēma ir īsta, lai gan tā nav. Otra veida kļūda ir aplami negatīvs secinājums. 2. tipa kļūda ir neticēšana shēmas esamībai, lai gan shēma ir reāla. Iedomāsimies eksperimentu. Jūs esat cilvēkveidīga būtne, dzīvojat pirms 3 miljoniem gadu, pastaigājaties pa Āfrikas plašumiem. Pieņemsim, ka jūs sauc Lūsija, labi? Un sadzirdat zālē čaboņu. Vai tas ir bīstams plēsoņa, vai tikai vējš? Nākamais lēmums var būt vissvarīgākais lēmums jūsu dzīvē. Ja domājat, ka zāles čaboņu rada bīstams plēsoņa, bet izrādās, ka tas bija tikai vējš, esat pieļāvis izziņas kļūdu, 1. tipa kļūdu, aplami pozitīvu. Bet nekas ļauns nav noticis, vienkārši aizejat no turienes. Esat uzmanīgāks, ejat piesardzīgāk. No otras puses -- ja domājat, ka zāles čaboņa ir tikai vējš, bet izrādās, ka tas ir bīstams plēsoņa, jūs kļūstat par pusdienām. Esat ieguvis Darvina balvu. Jūs tiekat izņemts no gēnu baseina.

Problēma ir tāda, ka shēmošana notiek it visur, kur 1. tipa kļūdas pieļaušana izmaksā mazāk nekā 2. tipa kļūdas pieļaušana. Starp citu, šis ir vienīgais vienādojums šajā runā. Mums ir shēmu noteikšanas problēma, kur jāvērtē 1. tipa kļūdas un 2. tipa kļūdas starpība, un tā ir liela problēma, it īpaši tad, ja nepilnā sekundē ir jāatrisina dzīvības un nāves situācijas. Tātad noklusējuma pozīcija ir vienkārši "ticēt, ka visas shēmas ir reālas". “Visas zāles čaboņas nozīmē bīstamus plēsoņas, nevis tikai vēju". Es domāju, tāpēc dabiskajā atlasē izdzīvoja mūsu gēni ar tieksmi uz ticību, mūsu shēmu meklēšanas procesi smadzenēs, kas vienmēr meklē jēgpilnas shēmas un ievieš tajās tādu kā plēsīgo vai tīšo tēlu, pie kā es vēl atgriezīšos.

Piemēram, ko jūs redzat šeit? Pareizi, tā ir zirga galva. Izskatās pēc zirga. Tam jābūt zirgam. Tā ir shēma. Vai tiešām tas ir zirgs? Vai varbūt drīzāk varde? Mūsu shēmu meklēšanas ierīci -- izskatās, ka tā atrodas smadzeņu garozas priekšējā daļā -- mūsu mazo noteikšanas ierīci --- apmuļķot ir vienkārši, un tā ir problēma. Piemēram, ko jūs redzat šeit? Jā, protams, tā ir govs. Ja smadzenes sagatavoju -- to sauc par kognitīvo sagatavošanu -- ja smadzenēm ir pateikts, kas tām jāredz, smadzenes atkal to redz, pat ja nav iepriekš uzliktās shēmas. Un ko redzat šeit? Daži redz damāciešu šķirnes suni. Jā, te tas ir. Un lūk, kur sagatavošana. Kad atgriežos pie attēla bez sagataves, smadzenes jau redz to modeli, tāpēc varat to atkal saskatīt. Ko redzat šeit? Planētu Saturns. Labi. Un šeit? Vienkārši pabļaujiet, ja kaut ko redzat. Laba auditorija, Kriss. Jo šeit nekā nav. Nu, te it kā nekam nebūtu jābūt.

Šo eksperimentu veica Dženifera Vitsone, Teksasas Universitātē, Ostinā, par korporatīvu vidi un to, vai nenoteiktība un sajūta, ka kaut ko nespēj kontrolēt, liek cilvēkiem saskatīt maldinošas shēmas. Gandrīz visi redz planētu Saturns. Cilvēkiem, kam liek justies, ka viņiem trūkst kontroles, ir lielākas iespējas kaut ko saskatīt šajā attēlā, kur teorētiski shēmu nav. Citiem vārdiem -- tieksme atrast shēmas palielinās, ja trūkst kontroles. Piemēram, beisbolisti ir slaveni ar savu māņticību, kad viņiem bumba ir jāatsit, bet nav tik māņticīgi, kad spēlē uz laukuma. Jo spēlētāji uz laukuma veiksmīgi nospēlē 90-95% gadījumu. Pat vislabākajiem atsitējiem neveicas 7 reizes no 10. Tāpēc viņu māņticība un shēmošana ir saistītas ar to, ka spēlētājiem trūkst kontroles un tamlīdzīgām sajūtām.

Ko jūs redzat šajā attēlā, šajā laukā? Vai kāds tur kaut ko redz? Tur tiešām kaut kas ir, tikai tas ir graudains. Kamēr par to domājat, varu pastāstīt, ka šo eksperimentu veica Sūzana Blekmora, Anglijas psiholoģe, kas pētāmajiem subjektiem rādīja šo graudaino attēlu un pēc tam pārbaudīja saistību ar viņu ESP pārbaužu rezultātiem -- cik ļoti viņi tic paranormālām, pārdabiskām lietām, eņģeļiem un tamlīdzīgi. Un cilvēkiem, kam ESP skalā bija augsti rezultāti, bija tendence ne tikai redzēt vairāk shēmu šajos graudainajos attēlos, bet redzēt arī nepareizas shēmas. Lūk, viņiem tika rādīts šis. Zivs attēls ir graudaināks par 20%, 50% un tas, ko rādīju jums, par 70%.

Līdzīgu eksperimentu veica Šveices psihologs Pīters Brugers, kurš atklāja, ka būtiski lielāks skaits jēgpilnu shēmu tika uztverts ar labo smadzeņu daivu, kreisajā vizuālajā laukā, nekā labajā daivā. Ja subjektiem rādāt attēlus tā, lai tie drīzāk nokļūtu labajā daivā, nevis kreisajā, pastāv lielāka iespēja, ka viņi saskatīs shēmas, nekā tad, ja attēli nokļūtu kreisajā daivā. Izskatās, ka liela daļa shēmošanas notiek smadzeņu labajā daivā. Mēs mēģinām urbties smadzenēs, lai redzētu, kur tas viss notiek.

Brugers un viņa kolēģe, Kristīna Mora, testa subjektiem deva L-DOPA. L-DOPA ir zāles, ar ko ārstē Parkinsona slimību, kura ir saistīta ar dopamīna samazināšanos. L-DOPA palielina dopamīna daudzumu. Paaugstināts dopamīna līmenis lika subjektiem saskatīt vairāk shēmu nekā saskatīja tie, kuri dopamīnu nesaņēma. Izskatās, ka dopamīns ir zāles, kas saistītas ar shēmošanu. Faktiski neiroleptiskās zāles, kas tiek izmantotas psihisko traucējumu mazināšanai, tādām lietām kā paranoja, mānijas un halucinācijas, šīs zāles veicina shēmošanu. Tās ir nepareizas shēmas, aplami pozitīvi secinājumi, 1. tipa kļūdas. Ja šiem cilvēkiem dod dopamīna pretlīdzekļus, shēmošana pazūd. Tā tiek mazināts dopamīna daudzums, un tendence saskatīt šādas shēmas mazinās. No otras puses -- tādi amfetamīni kā kokaīns darbojas kā dopamīna veicinātāji. Tie palielina dopamīna daudzumu. Tāpēc ir lielāka iespēja sajust eiforiju, radošumu, atrast vairāk shēmu.

Nesen redzēju, kā Robins Viljamss stāstīja, ka viņš domāja, ka bija daudz smieklīgāks, kad lietoja kokaīnu, kad viņam bija šī problēma, nevis tagad. Iespējams, lielāks dopamīna daudzums ir saistīts ar lielāku radošumu. Manuprāt, dopamīns maina mūsu signāla un trokšņa attiecību -- veidu, cik precīzi atrodam shēmas. Ja attiecība ir pārāk zema, ir lielāka iespēja pieļaut pārāk daudz 2. tipa kļūdu. Reālās shēmas paslīd nemanītas. Pārlieka skepse nav laba lieta. Ja esat pārlieku skeptiski, palaižat garām interesantas un labas idejas. Ja tā ir pareizajā daudzumā, esat radošs, bet pārlieku neuzķeraties uz blēņām. Ja attiecība ir par augstu, shēmas varat saskatīt itin visur. Katru reizi, kad kāds uz jums paskatās, jūs domājat, ka cilvēki uz jums blenž. Domājat, ka cilvēki jūs aprunā. Ja ar to aizraujaties pārlieku, to vienkārši var nosaukt par trakumu. Šo atšķirību mēs varētu manīt starp diviem Nobela laureātiem -- Ričardu Fainmenu un Džonu Nešu. Viens varbūt saskata tieši pareizo shēmu skaitu, lai saņemtu Nobela prēmiju. Otrs tāpat, bet varbūt pārāk daudzas shēmas. Un tad mēs to saucam par šizofrēniju.

Signāla un trokšņa attiecība mums sniedz shēmu noteikšanas problēmu. Protams, jūs visi skaidri zināt, kas tas ir, vai ne? Un kādu shēmu saskatāt šeit? Jau atkal -- es pārbaudu jūsu smadzeņu garozas priekšējo daļu, liekot noteikt pretrunīgas shēmas. Protams, šie ir "Via Uno" apavi. Tās ir sandales. Jāatzīst, seksīga kājiņa. Varbūt mazliet piestrādāts ar Photoshop. Protams, divdomīgās figūras, kas šķiet pārslēdzamies turp un atpakaļ. Izrādās, tas, par ko daudz domājat, ietekmē to, ko jums ir tendence saskatīt. Un šeit jūs redzat lampu, es zinu. Jo seit ir ieslēgtas gaismas. Protams, vides aktīvistu kustības dēļ mēs visi emocionāli uztveram jūras zīdītāju jautājumus. Tāpēc šeit, šajā neskaidrajā attēlā, jūs, protams, saskatāt delfīnus, vai ne? Šeit jūs redzat delfīnu. Un te ir delfīns. Un tur ir delfīns. Un šeit ir delfīna aste.

(Smiekli)

Ja varam jums iedod konfliktējošus datus, atkal, jūsu ACC strādās hiperaktīvi. Ja skatāties lejā, viss ir labi. Ja paskatāties te augšā, saņemat pretrunīgus datus. Un tad ir jāapgriež attēls, lai jūs redzētu, ka tas ir iestudēts. Neiespējamās kastes ilūzija. Smadzenes apmānīt 2D ir vienkārši. Jūs sakāt: "Nu, beidz, Šermer, ikviens to var izdarīt, psiholoģijas ievadlekcijās ir teksts ar tādu ilūziju". Šeit būs nelaiķa Džerija Andresa ”neiespējamās kastes” ilūzija 3D, kurā Džerijs stāv neiespējamās kastes iekšpusē. Un viņš bija tik laipns, ka publicēja šo un atklāja, kā tas izdevies. Protams, visu izšķir fotoaparāta leņķis. Fotogrāfs ir, lūk, tur. Un izskatās, ka šis dēlis pārklājas ar to, un tas -- ar to tur, un tādā garā, bet pat tad, ja to noņemu, ilūzija ir tik spēcīga, jo mūsu smadzenes ir ierīkotas tā, lai atrastu noteiktus shēmu veidus.

Šī ir diezgan jauna, un tā mūs apstulbina pretrunīgo shēmu dēļ, salīdzinot šo leņķi ar to. Patiesībā tie ir divi vienādi attēli -- salikti blakus. Jūs salīdzināt to leņķi, nevis šo, bet to tur. Tāpēc jūsu smadzenes tiek apmuļķotas. Atkal -- tiek apmuļķotas shēmu noteikšanas ierīces.

Sejas saskatīt ir vienkārši, jo deniņu daivā mums ir papildus izstrādājusies seju atpazīšanas programmatūra. Lūk, dažas sejas uz klints virsmas. Es neesmu īsti pārliecināts -- šis varbūt ir izveidots ar Photoshop. Jebkurā gadījumā, mana doma ir skaidra. Kurš no šiem jums liekas dīvains? Atbildiet ātri -- kurš izskatās dīvaini? Kreisais attēls, labi. Es to apgriezīšu, lai tas atrastos pa labi. Un jums taisnība. Visai slavena ilūzija -- vispirms tika izveidota ar Margaretu Tečeri. Viņi katru reizi izmanto aktuālos politiķus. Kāpēc tas notiek? Mēs precīzi zinām, kur tas notiek -- tas ir deniņu daivā, aptuveni tieši virs auss. Mazā struktūrā, ko dēvē par vārpstveida kroku. To dara diva veida šūnas, kas ieraksta sejas īpatnības -- gan globālās, gan konkrētās. Šīs lielās, ātri reaģējošās šūnas vispirms skatās uz vispārējo seju. Jūs nekavējoties atpazināt Obamu. Un pēc tam pamanījāt kaut ko mazliet dīvainu viņa acīs un mutē. It īpaši tad, ja attēlu apgriež. Jūs ieslēdzat vispārējo seju atpazīšanas programmatūru.

Iepriekš stāstīju par iedomāto eksperimentu, kad cilvēkveidīga būtne pastaigājas Āfrikas klajumos. Vai tas ir tikai vējš vai bīstams plēsoņa? Kāda ir atšķirība starp tiem? Vējš ir nedzīvs; bīstamais plēsoņa ir dzīva būtne. Es šo procesu dēvēju par būtniskošanu. Tā ir tendence iedvest shēmās nozīmi, nolūku, spēku, bieži vien no augstākās līdz zemākajai neredzamajai būtnei. Šo ideju mēs guvām no TEDera Dena Deneta, kurš runāja par tīšo attieksmi.

Tādu ideju var izvērst, manuprāt, lai skaidrotu daudz dažādu lietu: dvēseles, garus, spokus, dievus, dēmonus, eņģeļus, citplanētiešus, inteliģentos radītājus, valdības sazvērestības un visādus neredzamos aģentus ar spēku un nolūku, par kuriem tic, ka tie vajā mūsu pasauli un kontrolē mūsu dzīves. Manuprāt tā veidojas animisma, politeisma un monoteisma pamats. Tā ir ticība, ka citlpanētieši ir kaut kā attīstītāki nekā mēs, morālāki par mums, un vienmēr tiek runāts, ka viņi nāk šurp, lai mūs izglabtu un izpestītu. Inteliģentais radītājs vienmēr tiek aprakstīts kā ārkārtīgi inteliģenta, morāla būtne, kas nolaižas, lai izveidotu dzīvību. Pat doma, ka valdība var mūs izglābt. Tas vairs nav nākotnes vilnis. Bet manuprāt, tas ir būtniskošanas veids, tur augšā projicējot kādu būtni, lielu un varenu, kas nāks mūs izglābt.

Manuprāt, tas ir arī sazvērestības teoriju pamats. Kāds aiz visa tā slēpjas, rausta aukliņas, vai tie būtu Iluminati pārstāvji, vai Bilderberger grupas biedri. Tā ir shēmu atpazīšanas problēma, vai ne? Dažas shēmas ir īstas, bet dažas nav. Vai Džonu Kenediju noslepkavoja sazvērestība vai vientuļš slepkava? Ja turp aizejat -- tur katru dienu ir ļaudis -- es arī biju -- šeit man rāda, kur atradās dažādie šāvēji. Mana mīļākā teorija ir tāda, ka slepkava bija kanalizācijas lūkā. Viņš izleca pēdējā sekundē un izšāva. Bet, protams, Linkolna slepkavība notika sazvērestības dēļ. Tāpēc nevar vienmēr noliegt tādas shēmas. Būsim reālisti -- dažas shēmas ir īstas. Dažas sazvērestības ir reālas. Varbūt tas daudz ko izskaidro.

Par 9/11 arī ir sazvērestības teorijas. Tā ir sazvērastība. Mēs par to sarakstījām veselu speciālizlaidumu. 19 Al Queda dalībnieku plāni ar lidmašīnām ietriekties ēkās atbilst sazvērestības definīcijai. Bet "9/11 patiesības meklētāji" domā citādi. Viņi uzskata, ka to paveica Buša administrācija. Nu, par to jālasa cita lekcija. Bet zināt, kā mēs zinām, ka 9/11 nenotika Buša administrācijas vadībā? Jo tas izdevās.

(Smiekli)

(Aplausi)

Mēs jau pēc dabas esam duālisti. Mūsu būtniskošanas process ir radies tādēļ, ka mums patīk šāda veida filmas. Tāpēc, ka spējam iedomāties būtības turpinājumu. Ja stimulē deniņu daivu, var izraisīt ārpusķermeņa sajūtas, nāves tuvuma pieredzi, ko varat izdarīt, vienkārši pieliekot elektrodu pie deniņu daivas. To var izdarīt arī, zaudējot samaņu, ieliekot paātrinātā centrifūgā. Tā izraisa hipoksiju -- skābekļa trūkumu. Un tad smadzenes gūst ārpusķermeņa sajūtas. Varat izmantot -- un es to izmantoju -- Maikla Persingera Dieva ķiveri, kas smadzeņu daivas bombardē ar elektromagnētiskiem viļņiem. Un gūstat ārpusķermeņa sajūtas.

Beigšu šo runu ar īsu video, kas sniedz tādu kā kopsavilkumu. Tas ir vienu ar pusi minūti garš. Tajā viss šis tiek saistīts ar pieņēmumu ietekmi un ticības spēku. Aiziet, rādiet video.

Teicējs: šī ir vieta, kur viņi izlēma veikt neīstu aktieru atlasi lūpu balzama reklāmai.

Sieviete: Ceram, ka varēsim šo izmantot kā daļu no valsts līmeņa reklāmas. Šis ir noteiktu lūpu balzamu tests, balzami ir šeit. Šie ir mūsu modeļi, kas palīdzēs, Rodžers un Mets. Mums ir pašiem savs lūpu balzams, un viens vadošais zīmols. Vai jums ir iebildumi pret modeļu skūpstīšanu, lai to pārbaudītu?

Meitene: Nē.

Sieviete: Nav iebildumu? (Meitene: Nē.) Sieviete: Domājat, ka tas ir pieņemami?

Meiten: Nav iebildumu. (Sieviete: Labi.)

Tas ir aklais tests. Palūgšu jums aizsiet acis. Tā, vai varat kaut ko redzēt? (Meitene: Nē.) Pavelciet, lai nevarētu redzēt uz leju. (Meitene: Labi.)

Sieviete: Neredzat pilnīgi neko, vai ne?

Meitene: Jā. (Sieviete: Labi.)

Tā, šajā testā vēlos uzzināt, kā balzams aizsargā jūsu lūpas, tā tekstūru un varbūt to, vai varat atšķirt kādu aromātu.

Meitene: Labi. (Sieviete: Vai iepriekš esat veikusi skūpstīšanās testu?)

Meitene: Nē.

Sieviete: Pasperiet soli uz šejieni. Labi, tagad savelciet lūpas uz augšu. Savelciet lūpas un mazliet paliecieties.

(Mūzika)

(Smiekli)

(Smiekli)

Labi. Dženifer, kāda bija sajūta?

Dženifera: Laba.

(Smiekli)

Meitene: Ak mans dievs.

(Smiekli)

Maikls Šermers: Liels paldies. Paldies jums. Paldies