Maikls Sendels: Zudusī demokrātisko debašu māksla

Šai pasaulei nepieciešams, šai valstij izmisīgi nepieciešams veiksmīgāks politisko debašu īstenošanas veids. Mums no jauna atklājama demokrātiskās diskusijas zudusī māksla. (Aplausi) Kas attiecas uz pašreizējām diskusijām, tās lielākoties ir bļaustīšanās sacīkstes kabeļtelevīzijā, ideoloģiskas ēdiena kaujas Kongresa zālēs. Man ir priekšlikums. Pavērojiet mūsdienu diskusijas saistībā ar veselības aprūpi, Volstrītas kāpumiem un kritumiem, plaisu starp bagātajiem un trūcīgajiem, pozitīvu rīcību un viendzimuma laulību. Zem šo diskusiju virsmas, no visām pusēm mutuļojot kaislībām, slēpjas lielie morālās filosofijas jautājumi, būtiski taisnīguma jautājumi. Taču politikā mēs pārlieku reti noformulējam, aizstāvam un diskutējam par šiem lielajiem morāles jautājumiem.

Tādēļ šodien es vēlētos ierosināt sava veida diskusiju. Vispirms ļaujiet pievērsties slavenam filosofam, kurš rakstīja par šiem taisnīguma un morāles jautājumiem, sniegt jums īsu lekciju par Aristoteli senajās Atēnās, Aristoteļa taisnīguma teoriju, kam sekos diskusija, lai pārbaudītu, vai Aristoteļa idejas patiešām ko pastāsta par to, kā domājam un diskutējam par mūsdienu jautājumiem. Tātad, vai esat gatavi lekcijai? Pēc Aristoteļa teiktā, taisnīgums nozīmē dot cilvēkiem, ko tie pelnījuši. Tas arī viss. Tā bija lekcija.

(Smiekli)

Nu, jūs varētu teikt, ka tas ir visai skaidrs. Īstais jautājums uzrodas, sākot diskutēt par to, ko kurš ir pelnījis un kāpēc. Kā piemēru izmantosim flautas. Pieņemsim, mēs izplatām flautas. Kam vajadzētu saņemt labākās? Paraudzīsimies, kuriem cilvēkiem -- Ko jūs teiktu? Kam būtu jāsaņem labākā flauta? Vienkārši skaļi pasakiet.

(Klātesošie: Pēc nejaušības principa.)

Maikls Sandels: Pēc nejaušības principa. Jūs rīkotu loteriju. Vai dotu to pirmajam, kurš atsteigtos pēc tās. Kam vēl?

(Klātesošie: Labākajiem flautistiem.)

MS: Labākajiem flautistiem. (Klātesošie: Sliktākajiem flautistiem.)

MS: Sliktākajiem flautistiem. Cik daudzi no jums domā, ka labākajiem? Kāpēc? Patiesībā tā bija arī Aristoteļa atbilde.

(Smiekli)

Sarežģītāks jautājums. Kāpēc, jūsuprāt, tie, kuri balsoja par šo variantu, labākajām flautām jātiek labākajiem spēlētājiem?

Pīters: Lielākais labums visiem.

MS: Lielākais labums visiem. Klausīsimies skaistāku mūziku, ja labākās flautas tiks labākajiem flautistiem. Vai tas ir Pīters? (Klātesošie: Pīters.)

MS: Labs ir. Nu, tas ir labs iemesls. Mums visiem būs labāk, ja spēlēs skaistu, ne atbaidošu mūziku. Taču, Pīter, Aristotelis tev nepiekrīt, ka tas būtu iemesls. Ir jau labi. Aristotelis, sakot, ka labākajām flautām jātiek labākajiem flautistiem, pieņēma citu iemeslu. Viņaprāt, tam flautas bija domātas -- lai tās tiktu labi spēlētas. Viņaprāt, lai apsvērtu lietas izplatīšanu, jāapsver un dažkārt jāapspriež lietas vai sociālas aktivitātes, šajā gadījumā, muzikālā priekšnesuma, mērķis. Un muzikāla priekšnesuma jēga, tā būtība ir radīt izcilu mūziku. Tas, ka mēs visi iegūstam, ir jauks blakusprodukts. Taču, apdomājot taisnīgumu, Aristotelis apgalvo, ka patiesībā jāapjauš apsveramās darbības būtība un īpašības, ko vērts godāt, apbrīnot un atzīt. Viens no iemesliem, kādēļ labākajiem flautistiem būtu jāsaņem labākās flautas, ir tāds, ka muzikāls priekšnesums ne tikai mūs padara laimīgus, bet godā un atzīst labāko mūziķu izcilību.

Nu, flautas var šķist... flautu izplatīsana var šķist triviāls gadījums. Aplūkosim mūsdienīgāku taisnīguma disputa piemēru. Runa ir par golfu. Keisijs Martins -- pirms dažiem gadiem Keisijs Martins -- vai kāds par viņu ir dzirdējis? Viņš bija lielisks golfa spēlētājs, taču ar kustību traucējumiem, kājas trauma, cirkulācijas problēma, kas padarīja staigāšanu ārkārtīgi sāpīgu. Patiesībā, viņš riskētu ar savainošanos. Viņš lūdza PGSA, Profesionālajai golfa spēlētāju asociācijai, atļauju PGSA turnīros izmantot golfa mašīnu. Viņi atbildēja: "Nē. Tā būtu netaisnīga priekšrocība." Viņš ierosināja lietu, un tā nonāca līdz pat Augstākajai tiesai, ticiet vai ne, golfa mašīnas lieta. Likumā teikts, ka personām ar kustību traucējumiem, jāsniedz atbalsts, ja vien šis atbalsts nemaina aktivitātes būtību. Viņš saka: "Esmu izcils spēlētājs. Gribu sacensties. Taču man nepieciešama mašīna, lai pārvietotos no vienas bedrītes pie nākamās."

Pieņemsim, jūs esat Augstākajā tiesā. Pieņemsim, jūs izlemjat šo lietu. Cik daudzi no jums teiktu, ka Keisijam Martinam ir tiesības izmantot golfa mašīnu? Un cik no jums teiktu, ka nav vis? Labs ir, veiksim aptauju, paceliet roku. Cik daudzi spriestu par labu Keisijam Martinam? Un cik daudzi pret? Cik daudzi liegtu tādu iespēju? Labs ir, mums ir veiksmīgs viedokļu sadalījums. Kāds, kurš nepiešķirtu Keisijam Martinam tiesības uz golfa mašīnu, kāds būtu jūsu pamatojums? Paceliet roku, centīsimies jums piegādāt mikrofonu. Kādi būtu jūsu iemesli?

(Klātesošie: Tā būtu netaisnīga priekšrocība.)

MS: Tā būtu netaisnīga priekšrocība, ja viņam ļautu braukt mašīnā. Labs ir, tos, kurus, un, pieņemu, vairumu no jums, kas nepiešķirtu viņam mašīnu, satrauc netaisna priekšrocība. Kā ar tiem, kuri apgalvo, ka viņam vajadzētu piešķirt mašīnu? Kā jūs pretotos iebildei? Jā, skaidrs.

(Klātesošie: Mašīna nav spēles daļa.)

MS: Kā jūs sauc? (Klātesošais: Čārlija.)

MS: Čārlija saka -- Sagādāsim Čārlijai mikrofonu, ja nu kāds vēlas iebilst. Sakiet, Čārlija, kāpēc, jūsuprāt, viņš drīkstētu izmantot mašīnu?

Čārlija: Mašīna nav spēles daļa.

MS: Un kā ar iešanu no bedrītes līdz bedrītei?

Čārlija: Tam nav nozīmes. Tā nav spēles daļa.

MS: Distances mērošana nav golfa spēles daļa?

Čārlija: Ne pēc manām ziņām.

MS: Labi. Paliksim turpat, Čārlija.

(Smiekli)

Kurš vēlas iebilst Čārlijai? Labs ir, kuram ir iebilde Čārlijau? Ko jūs teiktu?

Klātesošie: Izturība ir nozīmīga spēles daļa, distances mērošana.

MS: Distances mērošana? Tā ir golfa spēles daļa? (Klātesošie: Neapšaubāmi.)

MS: Kā jūs sauc? (Klātesošie: Vorens.)

MS: Vorens. Čārlija, ko jūs atbildēsiet Vorenam?

Čārlija: Palikšu pie sākotnējās tēzes.

(Smiekli)

MS: Voren, vai jūs spēlējat golfu?

Vorens: Nē, nespēlēju.

Čārlija: Es gan spēlēju. (MS: Skaidrs.) (Smiekli)

(Aplausi)

Zināt, tas ir interesanti. Lietas izskatīšanā pirmajās sēdēs viņi pieaicināja izcilus golfa spēlētājus liecināt tieši šajā jautājumā. Vai distances mērošana ir spēlei būtiska? Viņi pieaicināja Džeku Niklasu un Arnoldu Palmeru. Ko, jūsuprāt, viņi visi teica? Jā. Viņi piekrita Vorenam. Viņi teica, jā, distances mērošana ir nogurdinoša fiziska aktivitāte. Noguruma faktors ir būtisks golfa elements. Tādējādi mašīnas piešķiršana mainītu pašu spēles būtību. Nu ievērojiet ko interesantu -- Vispirms man jums jāpastāsta par Augstāko tiesu.

Augstākā tiesa pieņēma lēmumu. Kā jūs domājat, ko viņi teica? Viņi apstiprināja, ka Keisijam Martinam jānodrošina golfa mašīna. 7 pret 2, tāds bija spriedums. Interesantākais šajā spriedumā un mūsu līdzšinējā diskusijā ir tas, ka diskusija par lietas taisnīgumu un pareizu rīcību bija atkarīga no tā, kas īsti ir golfa būtība. Augstākās tiesas lēmēji apsvēra šo jautājumu. Un Džastiss Stīvens vairākuma vārdā teica, ka esot izlasījis visu par golfa vēsturi un spēles būtība esot aizgādāt ļoti mazu bumbiņu no kādas vietas bedrītē ar iespējami mazāku sitienu skaitu, un distances mērošana nav būtiska, tikai saistīta.

Divi cilvēki iebilda, viens no tiem - tiesnesis Skalija. Viņš mašīnu nepiešķirtu, un viņa iebilde bija visai interesanta. Interesanta tādējādi, ka viņš noraidīja Aristoteļa premisu, pēc kuras vadījās vairākums. Viņš teica, neesot iespējams noteikt tādas spēles kā golfa būtību. Lūk, kā viņš to izklāstīja: "Lai raksturotu kaut kā būtību, parasti saka, ka tas ir nepieciešami noteikta mērķa sasniegšanai. Tā kā spēle kā tāda neuzstāda citu mērķi, vien izklaidi, (Smiekli) proti, tas spēles atšķir no produktīvām darbībām, (Smiekli) ir visai neiespējami teikt, ka jebkādi spēles pieņemtie noteikumi ir būtiski."

Tā nu tiesnesis Skalija pievērsās Aristoteļa premisai, kam sekoja vairākuma viedoklis. Tiesneša Skalijas viedoklis ir apšaubāms divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, neviens patiess līdzjutējs tā nerunātu. (Smiekli) Ja mēs uzskatītu, ka noteikumi sportā, kam jūtam līdzi, ir tikai pieņemti, nevis radīti, lai izceltu vērtības un izcilību, kas, mūsuprāt, ir apbrīnas vērtas, mums nerūpētu spēles iznākums. To var apšaubīt arī otra iemesla dēļ. Ārēji šķiet - šī diskusija par golfa mašīnu -- tas ir taisnīguma jautājums - kas ir netaisna priekšrocība. Taču, ja runa būtu tikai par taisnīgumu, mēs nonāktu pie vienkārša un acīmredzama risinājuma. Kāds tas būtu? (Klātesošie: Ļaut visiem izmantot mašīnu.) Ļaut golfa mašīnu izmantot ikvienam, kurš to vēlas. Taisnīguma jautājums atrisināts.

Taču ļaušana visiem izmantot mašīnu, pieņemu, izrādītos lielāka sodība golfa dižajiem un PGSA, nekā izņēmuma atļaujas piešķiršana Martinam. Kādēļ tā? Jo uz kārts šajā diskusijā par golfa mašīnu likta ne tikai golfa būtība, bet līdz ar to arī jautājums, kādas prasmes ir goda un atzinības vērtas kā atlētiski talanti? Ļaujiet man izteikties iespējami delikāti. Golferi ir nedaudz jūtīgi attiecībā uz viņu spēles atlētisko statusu. (Smiekli) Galu galā viņi neskrien un nelec un bumbiņa nekustas. (Smiekli) Tātad, ja golfs ir tāda spēle, ko iespējams spēlēt, braucot golfa mašīnā, mums būtu grūti golfa dižajiem piedēvēt to statusu, ko mēs viņiem piedēvējam, to godu un atzinību, kas pienākas izciliem atlētiem. Tā nu redzam, ka golfā, tāpat kā flautu jautājumā, grūti izlemt, ko prasa taisnīgums, nepievēršoties jautājumam: "Kas ir apspriežamās darbības būtība un kādas ar šo darbību saistītas īpašības un kādi talanti ir goda un atzinības vērti?"

Vēl pēdējais piemērs, kas raksturīgs mūsdienu politiskajās debatēs: viendzimuma laulība. Ir ļaudis, kuri uzskata, ka štatam jāatzīst tikai tradicionāla laulība starp vienu vīrieti un vienu sievieti, un ir tādi, kuri atbalsta viendzimuma laulību atzīšanu štatā. Cik daudzi klātesošie dod priekšroku tam, ka štatam būtu jāatzīst tikai tradicionāla laulība? Un cik daudzi atbalsta viendzimuma laulību? Tagad palūkosimies sekojoši - kādas pārdomas par taisnīgumu un morāli balsta mūsu viedokļus par laulību? Viendzimuma laulības pretinieki saka, ka laulības galīgais mērķis ir dzimtas turpināšana, tieši to vērts godāt, atzīt un uz to mudināt. Viendzimuma laulības aizstāvji to noraida, vairošanās nav vienīgais laulības mērķis. Kā ar abpusēju, mīlošu vienošanos dzīves garumā? Lūk, kas ir laulība. Tā nu flautu, golfa mašīnīšu, pat tik dedzīgi diskutētā jautājumā, kā viendzimuma laulība, Aristotelim bija sava taisnība. Grūti spriest par taisnīgumu, iepriekš neizanalizējot sociālu institūciju mērķus un to, kādas īpašības ir goda un atzinības vērtas.

Tā nu atkāpsimies no šīm lietām un palūkosimies, ko tās atklāj par to, kā varam uzlabot, veicināt politiskā diskursa virzību Savienotajās Valstīs un arī pārējā pasaulē. Esam ieraduši domāt, ka, ja pārlieku tieši iesaistāmies politikas morāles jautājumos, uzkurināsim vienīgi nesaskaņas, tādējādi iecietības trūkumu un spaidus. Labāk par to nerunāt, ignorēt morālās un reliģiskās pārliecības, ko cilvēki kā pilsoņi pārstāv. Man šķiet, mūsu diskusija atspoguļo pretējo, ka apbusēja cieņa labāk panākama, tieši iesaistoties morālajās pārliecībās, ko pilsoņi pārstāv sabiedriskajā dzīvē, nevis pieprasot, lai viņi pamestu savu dziļo morālo pārliecību ārpus politikas pirms tajā iesaistīties. Tas, manuprāt, ir ceļš pretim demokrātiskās diskusijas mākslas atjaunošanai.

Pateicos.

(Aplausi)

Paldies.

(Aplausi)

Paldies.

(Aplausi)

Pateicos jums. Paldies. Pateicos. Kris. Paldies, Kris.

Kriss Andersons: No flautām pie golfa, līdz pat viendzimuma laulībai. Tā bija ģeniāla ķēdīte. Klau, jūs esat atvērtās izglītības pionieris. Jūsu lekciju ciklos tai pirmoreiz pievērsās tik plašā mērogā. Kā jūs redzat tā visa turpinājumu?

MS: Nu, manuprāt, tas ir iespējams. Ar studentiem mēs diskutējam par dažām visspīvāk aizstāvētajām viņu morālajām pārliecībām, lielajiem sabiedrības jautājumiem. Domāju, ka to iespējams veikt arī plašāk sabiedriskajā dzīvē. Tā nu mans patiesais sapnis būtu ķerties pie sabiedriskajām tv epizodēm, ko esam kursa gaitā radījuši -- nu tās ir pieejamas internetā bezmaksas ikvienam it visur pasaulē -- un palūkoties, vai atrodas sadarbības partnerinstitūcijas Ķīnas, Indijas, Āfrikas, visas pasaules universitātēs, lai censtos aktualizēt pilsonisko izglītību, kā arī bagātīgākas demokrātiskās debates.

KA: Tātad jūs uzskatāt, ka kādreiz dzīvē, šeit un tagad jūs varētu risināt šāda veida sarunas, uzdot jautājumus, tikai iesaistoties ļaudīm no Ķīnas un Indijas?

MS: Tieši tā. Tikko mēs to iesākām ar 1500 cilvēkiem Longbīčā, mēs to darām Hārvardas lekciju telpās kopā ar aptuveni 1000 studentiem. Vai nebūtu interesanti šādu domāšanas un diskutēšanas veidu nopietni iesaistīt morāles jautājumu risināšanā, kultūras atšķirību izpētē, tiešraides video savienojot studentus Beidzinā un Mumbajā, tāpat Kembridžā, Masačūsetsā un radot vispasaules mācību telpu. Es to ar prieku darītu.

(Aplausi)

KA: Iztēlojos, ka ir daudz ļaužu, kuri vēlētos jums šajā pasākumā pievienoties. Maikls Sandels. Paldies. (MS: Paldies jums.)