Kevins Kellijs stāsta pārsteidzošu stāstu par tehnoloģijām

Es vēlētos parunāt par saviem pētījumiem, par to, kāda ir tehnoloģiju nozīme mūsu dzīvēs, ne tikai mūsu tuvākajā dzīvē, bet arī kosmiskā ziņā, kas veido garāku vēstures posmu pasaulē un mūsu vietu šajā pasaulē, kas tas ir? Kāds ir tā nozīmīgums? Un tālab es vēlētos pastāstīt savu mazo stāstiņu par to, ko es uzzināju.

Un viena no pirmajām lietām, ko es sāku pētīt bija vārda "tehnoloģija" vēsturi un izcelsmi. Un ASV ir ikgadējā Prezidenta uzruna Kongresā, kura noris kopš 1790. gada. Un katra no tām uzskaita vissvarīgākā lietas ASV noteiktajā laika posmā. Ja meklējam vārda "tehnoloģija" izcelsmi, tad tas netika lietots līdz pat 1952. gadam. Tātad, tehnoloģijas it kā bija neesošas cilvēku apziņā līdz 1952, kas sakritības pēc ir mans dzimšanas gads. Acīmredzot, tehnoloģijas ir pastāvējušas ilgi pirms tam, bet mēs nebijām par to informēti. Savā ziņā tas bija kā virzītājspēks mūsu dzīvē.

Patiesībā es veicu pētījumu, lai noskaidrotu, kad pirmoreiz tika lietots vārds "tehnoloģija", un tas bija 1829. gadā. To izgudroja kāds puisis, kurš aizsāka mācību kursu, savācot kopā visa veida mākslu, izgudrojumus un rūpniecības. Un to viņš nosauca par tehnoloģiju. Tā bija pati pirmā reize, kad tika lietots šis vārds.

Tātad, kas tas ir, ko mēs visi lietojam, un kas mūs uztrauc? Alans Kejs apgalvo, ka "Tehnoloģija ir viss, kas izgudrots pēc tam, kad Tu esi piedzimis." (Smiekli) Kas ir tas, kas mums pirmais ienāk prātā, kad mēs iedomājamies, kas ir tehnoloģijas. Tas ir viss tas jaunais. Tie nav ceļi vai penicilīns, vai fabrikās ražotas riepas. Tas ir viss jaunais. Mans draugs Denijs Hilis domā līdzīgi, viņš saka, ka "Tehnoloģija ir viss, kas vēl nedarbojas." (Smiekli) Kas atkal parāda, ka tas ir viss jaunais.

Bet mēs zinām, ka tas nav tikai viss jaunais. Patiesībā [tehnoloģijas] ir izsenis. Es gribu sacīt, ka tās tiecās ļoti sen atpakaļ. Tātad vēl viens veids, kā domāt par tehnoloģijām, to nozīmi, ir iedomāties pasauli bez tām. Ja būtu iespējams izdzēst katru vissīkāko tehnoloģiju no mūsdienu pasaules, un es domāju visu, sākot no asmens līdz kājslauķim, mēs kā suga ilgi neizdzīvotu Mēs izmirtu pa miljardiem un ātri vien. Vilki mūs notiesātu. Mēs būtu bezspēcīgi. Mums nebūtu iespējams izaudzēt vai atrast pietiekoši daudz ēdiena.

Pat vācēji/mednieki izmantoja primitīvus darbarīkus. Un tā lūk, viņiem bija minimāla tehnoloģija, bet tā arī ir uzskatāma par tehnoloģiju. Un, ja mēs pastudētu tās vācēju/mednieku ciltis un Neandertāliešus, kuri arī bija ļoti līdzīgi pirmatnējam cilvēkam. Mēs atklājam ļoti neparastas lietas par šo pasauli bez tehnoloģijām, un tas lielā mērā noteica viņu vidējo vecumu.

Nav neviena Neandertālieša fosilija, kas ir vecāka par 40 gadiem, ko mēs būtu atraduši. Un vidējais vecums vairākumam šo vācēju/mednieku ciltīm ir no 20 līdz 30 gadu. Ir niecīgs skaits zīdaiņu, jo tie agri nomirst, augstā mirstības līmeņa dēļ ir arī mazs veco ļaužu skaits. Tāpēc iedzīvotāju slānis ir līdzīgs vidējai Sanfrancisko apkārtnei. Daudz jauniešu. Un ja tu tur aizietu, teiktu, "Hei, visi ir patiešām veselīgi." Tas tāpēc, ka viņi visi ir brieduma gados.

Tas pats ir ar vācēju/mednieku ciltīm un pirmatnējo cilvēku, ka tie nedzīvo ilgāk pa 30 gadiem. Tā bija pasaule bez vecvecākiem. Un vecvecāki ir ļoti svarīgi, jo tie ir datu nesēji par kultūras attīstību un informāciju. Iedomājies pasauli, kurā praktiski visi ir vecuma posmā no 20-30, cik daudz viens no otra var mācīties? Savā dzīves laikā Tu nevari nodoties mācībām, tā ir tik īsa. Un praktiski nav neviens, kam tālāk nodot to, ko Tu esi iemācījies. Tas ir viens aspekts.

Tā bija ļoti īsa dzīve. Bet tai pašā laikā antropologi zina, ka vairākums pasaules vācēju/mednieku cilšu ar ļoti nelielu skaitu tehnoloģiju, patiesībā nepavadīja pārāk ilgu laiku nepieciešamās pārtikas savākšanai. Trīs līdz sešas stundas dienā. Daži antropologi to sauc par vispārējo labklājību sabiedrībā. Tāpēc, ka viņi strādāja tik pat cik mūsdienās baņķieri. Viņiem pietika laiks, lai iegūtu pietiekami daudz pārtikas. Bet, kad viņus piemeklēja trūkums, kad bija temperatūras svārstības un sausums atnāca, tad cilvēkus piemeklēja bads. Un tādēļ viņi dzīvoja ne pārāk ilgi.

Tātad, ko tehnoloģijas ieveda ar šiem ļoti vienkāršajiem rīkiem, kā šie akmens darbarīki, pat tik mazu kā šis, pirmās cilvēku grupiņas patiesībā bija spējīgas pakļaut iznīcībai apmēram 250 megafaunas dzīvniekus Ziemeļamerikā, kad tie pirmoreiz ieradās pirms 10,000 gadiem. Tik ilgi pirms industriālā laikmeta mēs jau ietekmējām planētu globālā līmenī ar pavisam niecīgu tehnoloģiju klāstu.

Otra lieta, ko pirmatnējais cilvēks izgudroja bija uguns. Un uguns tika izmantota, lai atbrīvotu teritorijas, un vēlreiz, ietekmētu augu ekoloģiju un visus kontinentus, kā arī tika izmantota gatavošanā. Patiesībā, tā mums atļāva ēst daudz vairāk lietu. Savā ziņā, pēc Makluhana domām, tā radās ārējais vēders. Skaidrojot to, kā ēdiena gatavošanu, ko mēs citādi nevarētu lietot uzturā. Un, ja mums nebūtu uguns, mēs vienkārši nevarētu izdzīvot. Mūsu ķermenis ir pielāgojies šāda veida jaunajam uzturam. Mūsu ķermenis ir mainījies pēdējos 10,000 gados.

Tāpēc ar nelielu tehnoloģiju daudzumu mazu cilvēku grupiņas pārtapa grupām ar 10,000 cilvēkiem vai tuvu tam, tādā pat skaitā kā Neandertālieši vispār, un pēkšņi ar valodas ieviešanu mūsu skaits sāka strauji pieaugt apmēram 50,000 gadus atpakaļ; cilvēku skaits sāka strauji pieaugt, un tie ļoti ātri kļuva par dominējošo sugu uz planētas. Un tie migrēja pa pārējo pasauli ar ātrumu divi kilometri gadā līdz beidzot pēc pāris desmitiem tūkstošu gadu mēs bijām apdzīvojuši ikvienu ūdens tilpni uz planētas. un kļuvām par dominējošo sugu ar pavisam niecīgu tehnoloģiju klāstu.

Un pat tajā laikā ar lauksaimniecības ieviešanu, 8,000 - 10,000 gadus atpakaļ, mēs sākām novērot klimata izmaiņas. Tātad, klimata izmaiņas nav nekas jauns. Jaunums ir tikai tā straujās izmaiņas. Pat pirmējās lauksaimniecības laikmetā bija klimata izmaiņas. Tātad arī pavisam mazs tehnoloģiju daudzums ietekmēja pasauli. Un ko tas nozīmē, ko es ar to gribu teikt - tehnoloģijas ir kļuvušas par visvarenāko virzītājspēku pasaulē. Visas tās lietas, ko mēs šodien redzam kuras ietekmē mūsu dzīvi, mēs vienmēr varam atskatīties uz jaunievedumiem, jaunām tehnoloģijām.

Tātad, tas ir spēks, kas ir visvarenākais spēks, kas ir atraisīts uz mūsu planētas. Un tādā veidolā, manuprāt, ka tas mūs ir padarījis par tādiem, kādi mēs esam šobrīd. Patiesībā, mūsu cilvēce un viss, ko mēs varam ar sevi saistīt, ir kaut kas, ko mēs esam izgudrojuši. Mēs esam izgudrojuši paši sevi. No visiem dzīvniekiem, ko mēs esam pieradinājuši vissvarīgākais no tiem visiem esam mēs paši. Ja? Cilvēce ir mūsu labākais izgudrojums.

Bet, protams, mēs vēl neesam beiguši. Mēs joprojām izgudrojam. Un tas ir tas, ko tehnoloģijas mums ļauj darīt. Tās nepārtraukti pilnveido mūs. Tās ir ļoti, ļoti varens spēks. Es saucu visu lietu, ko mēs cilvēki kā mūsu tehnoloģija, viss, ko mēs esam radījuši, lietas mūsu dzīvē, mēs to visu saucam par tehniku. Tā ir šī pasaule. Mana definīcija tehnoloģijām ir jebkas noderīgs, ko cilvēka prāts rada. Tie nav tikai āmuri un ierīces kā klēpjdatori. Bet tie ir arī likumi. Un, protams, arī pilsētas padara visu mums vēl noderīgāku. Kamēr šis ir kaut kas, kas nāk no mūsu prāta, tam arī ir dziļa saikne ar kosmosu.

Tas viss tiecas atpakaļ. Sākums un saknes tehnoloģijām ir meklējamas Lielajā sprādzienā, šādā veidā, tās ir daļas šim pašorganizējošajam pavedienam, kas aizsākās ar Lielo sprādzienu un turpinās caur galaktikām un zvaigznēm, dzīvē un mūsos. Un trīs galvenie posmi šim sākotnējam visumam bija enerģija, galvenais spēks bija enerģija. Tad tas kļuva par virzītājspēku, kad tas atsala un kļuva par matēriju. Un tad, līdz ar dzīvības rašanos, četrus miljardus gadus atpakaļ, par dominējošo spēku mūsu apkārtnē kļuva informācija. Tā ir dzīvība. Tā ir informācijas process, kas pārstrukturizējās un rada jaunu kārtību.

Šīs enerģijas matērijas, ko Einšteins rādīja, bija vienādas, un mūsdienās jaunās zinātnes par kvantu datoriem rāda, ka entropija un informācija, un matērija, un enerģija - visas ir savstarpēji saistītas, tātad tā ir viena nepārtrauktība. Tu ieliec enerģiju noteiktā sistēmā un saņem izniekotā siltuma entropiju un ekstropiju, kas ir kārtība. Tā ir kārtības palielināšana

No kurienes nāk šī kārtība? Tās saknes ir dziļā pagātnē. Mēs pat to nezinām. Bet zinām to, ka pašorganizācijas tendence visapkārt visumam ir ilga, un tā sākās ar tādām lietām kā galaktikas. Tās saglabāja savu kārtību miljardiem gadu. Zvaigznes praktiski ir atomsintēzes ierīces, kas pašorganizējās un pašas sevi balsta miljardiem gadu. Šī kārtība pret pasaules entropiju. Ar puķēm un augiem ir tāpat, pagarināti. Un tehnoloģija praktiski ir dzīvības pagarinājums.

Tātad, viena tendence, ko novērojam visās šajās lietās, ir enerģijas daudzums uz gramu, uz sekundi, kas plūst caur to, patiesībā palielinās. Enerģijas daudzums palielinās caur šo nelielo epizodi. Un ka enerģijas daudzums uz gramu, uz sekundi, kas plūst caur dzīvību, patiesībā ir lielāks kā zvaigznēm, jo tām ir garš dzīves cikls, enerģijas blīvums dzīvībā patiesībā ir augstāks kā zvaigznē. Un enerģijas blīvums, ko mēs redzam kā lielāko visā visumā, patiesībā ir datora mikročips. Tajā plūst vairāk enerģija uz gramu sekundē nekā kam citam, kas bijis mūsu dzīvē.

Tātad, tas, ko es iesaku, ir, ja mēs zinām, kur tehnoloģija dodas, mēs turpinām šo trajektoriju un mēs redzam, kas kļūst vēl blīvāks enerģijā, un tur arī ejam. Un tas, ko es esmu darījis, ir - esmu paņēmis tās pašas lietas un paskatījies no citiem evolucionāras dzīves aspektiem; sakiet, kas ir vispārīgās tendences evolūcijai. Un ir lietas, kas tuvojas lielākai sarežģītībai, tuvojas lielākai dažādībai, tuvojas lielākai specializācijai, jutīgumam, visuresamībai un vissvarīgāk evolūcijas iespējamībai. Tieši šīs pašas lietas ir klātesošas arī tehnoloģijās. Tur arī tehnoloģijas dodas.

Patiesībā tehnoloģijas palielina visus dzīvības aspektus. Un mēs redzam to notiekam. Tāpat kā dzīvē ir daudzveidība, vēl vairāk daudzveidības ir lietās, ko mēs radām. Dzīvība sākas no vienas galvenās šūnas, bet tad tās specializējas. Jums ir audu šūnas. Jums ir muskuļu un smadzeņu šūnas. Līdzīgas lietas notiek, piemēram, ar āmuru, kas ir vispārējs sākumā un kļūst specifisks pēc tam. Tātad, vēlos teikt, ka ir kaut arī ir sešas dzīvības karalistes, mēs varam domāt par tehnoloģiju kā septīto dzīvības karalisti. Tā sniedzās no cilvēka formas,

bet tehnoloģijai ir pašai sava dienaskārtība kā jebkas, kā dzīvība pati par sevi. Piemēram, šobrīd trīs ceturdaļas no enerģijas, ko patērējam, patiesībā tiek izmantota, lai pabarotu tehniku pašu. Trasportēšanā, tas nav par par mūsu pārvietošanu, tas ir par to lietu pārvietošanu, ko veidojam vai pērkam. Es lietoju vārdu "vēlas". Tehnoloģijas vēlas Šis ir robots, kas vēlas pats sevi pieslēgt elektrībai, lai uzlādētos. Jūsu kaķis vēlas vairāk barības. Baktērija, kurai nav nekāda apziņa, vēlas tuvoties gaismai. Tai ir dzinulis. Un tehnoloģijām ir dzinulis.

Tajā pat laikā, tās vēlas mums dot. Un tās mums patiesi dod progresu. Tu vari ņemt vairākas līknes, un tās visas iet uz augšu. Nav nekāda strīda par progresu, ja mēs atņemam maksu par to. Un tā ir lieta, kas apgrūtina vairums ļaužu, ka progress ir patiesi reāls, bet mēs domājam un jautājam, ko vide upurē tamdēļ.

Es sastādīju skaitli cik daudz dažādu lietu ir manā mājā. Un tur ir 6,000. Dažiem cilvēkiem šis skaitlis ir 10,000. Kad Anglijas karalis Henrijs mira, viņam bija 18,000 lietu viņa mājā. Bet tā ir visas Anglijas bagātība. Un ar visu šo Anglijas bagātību karalis Henrijs nevarēja nopirkt nekādas antibiotikas. Viņš nevarēja iegādāt ledusskapi. Viņš nevarēja nopirkt tūkstoš jūdžu ceļojumu. Turpretī šis rikšas zēns Indijā var iekrāt un nopirkt antibiotikas. Viņš varētu nopirkt ledusskapi. Viņš varētu pirkt lietas, ko karalis Henrijas ar visu savu bagātību nevarēja. Tas arī ir progress.

Tehnoloģijas ir savtīgas. Tehnoloģijas ir dāsnas. Šis konflikts, šis strīds būs ar mums uz mūžiem. Ka kādreiz tās dara, ko vēlas darīt. Un kādreiz tās dara lietas mums. Mums ir apjukums par to, kas mums jādomā par jaunajām tehnoloģijām. Pašlaik sākumpozīcija, kad jauna tehnoloģija rodas, ir, ka mēs cilvēki runājam par piesardzības principu. Kas ir ļoti izplatīts Eiropā. Kas vienkārši skaidro: "Nedari neko." Sastopot jaunu tehnoloģiju, apstājies līdz brīdim, kad tiek pierādīts, ka tā nerada nekādu ļaunumu. Es domāju, ka tas patiesībā vada mūs nekur.

Bet es domāju, ka labāks veids ir, ko es saucu par proaktīvais princips. Kas nozīmē, ka tu saisties ar tehnoloģiju. Tu to izmēģini. Skaidrs, ka tu dari, ko proaktīvais princips iesaka, tu mēģini aizsteigties priekšā. Bet pēc steigšanās priekšā, tu nepārtraukti to vērtē, nevis vienreiz, bet mūžīgi. Un kad tas novirzās no tā, ko tev vajag, mēs nosakām riska prioritāti, mēs vērtējam ne vien jauno, bet arī veco. Mēs to salabojam. Bet vēl svarīgāk - mēs to pārvietojam. Un ar to es domāju, ka mēs tam atrodam jaunu darbu.

Atomenerģija, šķelšana, ir slikta doma atombumbām. Bet tā var būt ļoti laba ideja pārvietojot to uz ilgtspējīgu atomenerģiju elekrības ražošanā, ogļu dedzināšanas vietā. Kad mums ir slikta ideja, atbildes reakcija sliktai idejai nav, ka ideju nav, bet ir mudinājums turpināt domāt. Atbilde sliktai idejai, piemēram, volframa spuldzītei, ir labāka ideja. Labi? Tātad, labākas idejas vienmēr ir atbilde tehnoloģijām, kuras mums nepatīk, vienkārši, ir labākas tehnoloģijas. Patiesībā, noteiktā skatījumā, tehnoloģijas ir tāda kā metode labāku ideju radīšanai, ja jūs spējat domāt šādā kontekstā.

Tātad, varbūt miglojot ar DDT ražu ir slikta ideja. Bet DDT izsmidzināšana uz vietējām mājām, nav nekā labāka kā tikt galā ar Malārijas slimību, izņemot DDT impregnētos odu tīklus. Bet tā ir ļoti laba ideja. Tas ir labais darbs tehnoloģijai.

Mūsu pienākums kā cilvēkiem ir audzināt mūsu prāta bērnus, atrast viņiem labus draugus, atrast viņiem labu darbu. Un tātad, katra tehnoloģija ir kā radošs spēks, kas meklē īsto darbu. Tas patiesībā ir mans dēls šeit. (Smiekli) Nav sliktu tehnoloģiju. Tāpat kā nav sliktu bērnu. Mēs nesakām, ka bērnu ir neitrāli, vai bērni ir pozītīvi. Mēs viņiem vienkārši atrodam īsto vietu.

Un tātad, tas, ko tehnoloģijas dod mums ilgā laika posmā, pāri visai pagarinātajai evolūcijai, no laika iesākuma, caur augu un dzīvnieku radīšanu, un dzīvības evolūciju, smadzeņu evolūciju, ko tā nepārtraukti dod mums, ir pieaugoša dažādība. Tā ir pieaugoša daudzveidība. Tās ir pieaugošas iespējas. Tās ir pieaugošas izvēles, izdevības, iespējas un brīvības. Tas ir tas, ko gūstam no tehnoloģijām visu laiku. Tādēļ cilvēki pamet ciemus un dodas uz pilsētām, jo viņi vienmēr gravitē pretī izvēles iespējām. Un mēs apzināmies tā cenu. Mēs maksājam par to, bet mēs to apzināmies, un visparēji mēs maksājam par brīvību, izvēles un izdevību palielināšanu.

Pat tehnoloģijas vēlas tīru ūdeni. Vai tehnoloģijas ir diametrāli pret dabu? Tāpēc ka tehnoloģijas ir dzīvības pagarinājums, tās ir paralēlas, un ir sakārtotas ar tām pašām lietām, ko dzīvība vēlas. Tādēļ es domāju, ka tehnoloģijas mīl bioloģiju, ja mēs tai to ļaujam. Lielā pārvietošanās, kas aizsākās miljardiem gadu atpakaļ, iet caur mums, un tā turpina doties. Un mūsu izvēle, tā teikt, tehnoloģijās ir sevis nostādīšana vienā rindā ar šo spēku, kas ir daudz varenāks par mums.

Tātad, tehnoloģija ir vairāk nekā tikai lieta tavā kabatā. Tā ir, kas vairāk kā ierīces. Tā ir, kas vairāk nekā lietas, ko cilvēki izgudro. Tehnoloģijas patiesībā ir ļoti gara stāsta elements, lieliska stāsta, kas aizsākās miljardiem gadu atpakaļ un dodas caur mums, šī pašorganizācija. Un mēs to pagarinām un attīstām. Mēs varam būt daļa no tehnoloģijas, ko radām, iekārtošanas. Un es pateicos par jūsu uzmanību šodien. Paldies. (Aplausi)