Džons Loids uzskaita neredzamo

Tātad, jautājums ir šāds: kas ir neredzams? Patiesībā tā ir daudz vairāk, nekā jūs iedomājaties. Jebkas, ko es teiktu, jebkas, kam ir nozīme izņemot jēgu un nozīmi.

Mēs varam redzēt lietu, bet nevaram redzēt kas par lietu. Kā šajā mīklainajā teikumā, ko nesen uzgāju laikrakstā "Guardian" "Laulība piedzīvoja neveiksmi 1965. gadā kad sieva nogalināja vīru." (Smiekli) Neredzamā taču ir tik daudz, vai ne? (Smiekli)

Tātad, mēs varam redzēt zvaigznes un planētas. Taču mēs nevaram redzēt kas tās atgrūž, un nevaram redzēt to, kas viņām liek savstarpēji pievilkties. Ar lietām, tāpat kā ar cilvēkiem, mēs redzam tikai to ārpusi. Mēs neredzam pašu mehānismu. Mēs nevaram redzēt, kas liek cilvēkiem 'tikšķēt', vismaz ne bez grūtībām. Un jo tuvāk mēs kaut ko aplūkojam, jo vairāk tas izzūd. Patiesībā, ja jūs uz lietām skatītos ļoti cieši ja jūs skatītos uz to pamatuzbūvi, jūs neko neredzētu. Elektroni pazūd tādā kā jūklī un paliek tikai enerģija. Un enerģiju nevar redzēt.

Tātad viss, kam ir kāda jēga; viss, kas ir svarīgs, ir neredzams. Mazliet smieklīgi ir tas, ka šis stāsts jums ir neredzams. Un tagad es to jūsu prātos padarīšu par redzamu. Tas ir par politiķi Džofriju Dikensu.

Nelaiķis Dikenss piedalījās svētkos savā vēlēšanu apgabalā. Lai arī kur viņš ietu, pie kura stenda apstātos, visur viņam sekoja kāda neticami neglīta sieviete, kura visu laiku smaidīja. (Smiekli) Lai kā arī censtos, viņš netika no viņas vaļā. Pāris dienu vēlāk viņš saņēma vēstuli no kādas vēlētājas kura stāstīja, cik ļoti viņa viņu apbrīno, ka viņa ir viņu satikusi svētkos un lūdza, lai politiķis paraksta fotogrāfiju. Aiz viņas vārda iekavās bija piemērots apraksts: zirgaģīmis. (Smiekli)

"Es šo sievieti novērtēju nepareizi." nodomāja Dikensa kungs. "Viņa ne tikai apzinās savu fizisko nepievilcību, viņa to padara par savu priekšrocību. Ar foto vien nepietiks." Tā viņš aizgāja nopirkt rāmīti, kur ievietot fotogrāfiju. Un uz fotogrāfijas viņš krāšņi uzrakstīja: "Zirgaģīmim, ar mīlestību - politiķis Džofrijs Dikenss." Pēctam, kad tā bija nosūtīta, viņa sekretāre vaicāja: "Vai saņēmāt vēstuli no sievietes, kura bija svinībās? Es klāt pierakstīju 'zirgaģīmis', lai jūs atcerētos, kura tā bija." (Smiekli)

Varu saderēt, ka tad viņš vēlējās būt neredzams, vai ne? (Smiekli)

Interesanti par neredzamo ir tas, ka mēs nesaprotam to, ko neredzam. Gravitāte ir viena no lietām ko mēs neredzam, un ko mēs nesaprotam. Tā ir vājākā un vismazāk izprastā no visiem četriem pamatspēkiem. Un patiesībā neviens nezin kas tā ir un kādēļ pastāv.

Lai nu kā, Sers Īzaks Ņūtons, lieliskākais zinātnieks, kas jebkad dzīvojis, domāja, ka Jēzus nāca pasaulē lai darbinātu gravitātes sviras. Viņš domāja, ka Jēzus nāca tieši tādēļ. Tā nu, gudrinieks, to sakot varbūt kļūdījās, es nezinu. (Smiekli)

Apziņa. Es jūs visus redzu. Man nav ne jausmas par ko jūs domājat. Vai tas nav apbrīnojami? Vai nav neticami, ka mēs nevaram lasīt citu domas? Taču mēs varam viens otram pieskarties, vai, varbūt, pagaršot - ja esam pietiekami tuvu. Taču mēs nevaram lasīt viens otra domas. Manuprāt, tas ir pārsteidzoši.

Sūfiju ticībā - šajā lielajā Vidus Austrumu reliģijā, ko daži uzskata par visu reliģiju pamatu, apgalvo, ka visi Sūfiju skolotāji ir telepāti. Taču šīs telepātijas galvenais uzdevums ir sūtīt spēcīgus signālus mums pārējiem, ka šīs reliģijas nemaz nav. Tādēļ mēs domājam, ka tā nepastāv, jo uz mums darbojas Sūfiju skolotāji.

Apskatot jautājumu par apziņu un mākslīgo intelektu. Māksīgais intelekts, tāpat kā apziņas izpēte, nekur nav nonācis. Mums nav ne mazākās nojaumsas kā strādā apziņa. Par mākslīgo intelektu: ne tikai tas nav radīts, nav radīts arī mākslīgais stulbums. (Smiekli)

Fizikas likumi: neredzami, mūžīgi, visuresoši, visspēcīgi. Vai tas jums kādu atgādina? Interesanti. Es, kā jau jūs varat minēt, neesmu materiālists, esmu nemateriālists. Un esmu atradis jaunu un ļoti noderīgu vārdu, ignostiķis. Labi? Es esmu ignostiķis. Es atsakos atbidēt uz jautājumu vai Dievs ir, līdz kamēr jautātājs precīzi definē šo jēdzienu. (Smiekli)

Vēlviena lieta, ko neredzam, ir cilvēka genoms. Un tas ir ārkārtīgi īpašs. Jo pirms 20 gadiem, kad genoms tika sākts pētīt, domāja, ka tas varētu sastāvēt no apmēram 100 tūkstoš gēniem. Ģenētiķi to noteikti zinās, taču katru gadu kopš tā brīža, šis skaitlis tiek samazināts. Tagad mēs domājam, ka cilvēka genomā apmēram varētu būt mazliet vairāk par 20 tūkstoš gēnu.

Tas ir neparasti. Jo rīsiem, ieklausieties, rīsiem ir 38 tūkstoš gēnu. Kartupeļiem ir 48 hromosomas. Vai jūs to zinājāt? Par divām vairāk kā cilvēkam. Arī gorillai ir tikpat. (Smiekli) Jūs šis lietas neredzat. Taču tās ir ļoti dīvainas. (Smiekli)

Zvaignes dienā. Es vienmēr esmu domājis, ka tas ir fascinējoši. Visums izzūd. Jo vairāk gaismas, jo mazāk varam redzēt.

Laiks, neviens neredz laiku. Es nezinu vai jūs to zināt. Mūsdienu fizikā; mūsdienu fizikā ir liela kustība, kas apgalvo, ka laika nemaz nav. Tādēļ, ka tas ir pārāk apgrūtinoši statistikas datiem. Ir daudz vieglāk, ja laika nav. Ir skaidrs, ka nevar redzēt nākotni. Un arī pagātni ne, tikai savās atmiņās.

Interesanti par pagātni ir tas, ka jūs to neredzat. Kādu dienu mans dēls man vaicāja, viņš teica: "Tēt, vai tu atceries kāds es biju divu gadu vecumā?" Un es teicu: "Jā." Un tad viņš teica: "Kādēļ tad es neatceros?"

Vai tas nav neparasti? Mēs neatceramies kas ar mums notika agrāk kā divu, trīs gadu vecumā. Kas ir lieliskas ziņas psihoanalītiķiem. Savādāk viņi būtu bez darba. Jo tas ir vecums, kad notiek viss interesantais (Smiekli) un tas tevi padara par to, kas esi.

Vēlviena lieta, ko īsti nevar redzēt ir rāmis, pie kā mēs turamies. Tas ir fascinējoši. Daži no jums noteikti zin, ka šunas tiek nemitīgi atjaunotas. Jūs to varat novērot ar savu ādu un tādām lietām. Āda nolobās, aug mati, nagi un tā tālāk. Bet katra jūsu organisma šūna kādā brīdi tiek aizvietota. Garšas kārpiņas - apmēram katru 10. dienu. Tas notiek ilgāk ar aknām un iekšējiem orgāniem. Mugurkaulam vajadzīgi vairāki gadi. Taču pēc septiņiem gadiem, neviena šūna jūsu ķermenī nebūs tā pati, kas pirms septiņiem gadiem. Tad kas īsti mēs esam? Kas mēs esam? Kas ir tā lieta, pie kā mēs turamies, kas esam mēs?

Labi. Atomi, tos nevar redzēt. Un neviens nekad neredzēs. Tie ir mazāki par gaismas viļņa garumu. Arī gāzi nevar redzēt. Interesanti. Kāds nesen minēja 1600. gadu. Šajā gadā tika izgudrots vārds 'gāze', to izdarīja holandiešu zinātnieks Van Helmonts. Šis vārds tiek uzskatīts par labāko zināma individuāļa atklājumu. Diezgan labi. Viņš arī izgudroja kādu vārdu, kas nozīmēja 'astrālā radiācija'. Diemžēl, šis vārds laikam nebija pārāk lipīgs. (Smiekli) Bet viņš labi pastrādāja. (Smiekli)

Ir tik daudz lietu, ko -- Gaisma. Mēs nevaram redzēt gaismu. Vakuumā, kad ir tumšs, un kāds jums tieši acīs spīdina gaismas staru, jūs to neredzēsiet. Mazliet tehniski, daži fiziķi šim faktam nepiekritīs. Taču ir dīvaini, ka gaismas staru nevar redzēt, mēs redzam tikai to, ko tas atstaro. Manuprāt, tas ir neparasti, ka gaismu nevar redzēt, un arī tumsu nevar.

Mēs neredzam elektrību. Neļaujiet sev iestāstīt, ka kāds izprot elektrību. Viņi nesaprot. Neviens nezin kas tas ir. (Smiekli) Jūs droši vien domājat, ka tad, kad jūs ieslēdzat gaismu, pa elektrības vadiem gaismas ātrumā nemitīgi brāžas elektroni. Tā nav. Saka, ka elektroni pa vadiem virzās ar tekoša medus ātrumu. (Smiekli)

Ir izmērīts, ka visumā ir 100 biljonu galaktiku. 100 biljonu. Cik mēs varam redzēt? Piecas. Piecas no 100 biljoniem galaktiku. Ar neapbruņotu aci. Un vienu no tām ir diezgan grūti redzēt, ja jums nav laba redze.

Radioviļņi. Tā ir vēlviena no lietām. Kad 1887. gadā Heinrihs Hercs atklāja radioviļņus, viņš tos tā nosauca tādēļ, ka tie staroja. Un kāds viņam jautāja: "Heinrih, kāda tiem jēga? Kāda jēga no šiem viļņiem, kurus esi atklājis?" Un viņš atbildēja: "Nu man tas nav skaidrs. Bet laikam jau kādu dienu kāds tiem atradīs jēgu." Un tas ir tas, ko tie dara, radio. Tas ir tas, ko viņi atklāja.

Lai nu kā, lielākā lieta kas mums ir neredzama ir viss tas, ko mēs nezinām. Ir pārsteidzoši, cik maz mēs zinām. Tomass Edisons reiz teica: "Mēs nezinām ne procentu no vienas miljonās daļas par kādu lietu."

Un es esmu nonācis pie secinājuma jo jūs pajautājāt vēl šo: "Kas vēl ir tas, ko mēs neredzam?" Lielākā daļa no mums - jēgu. Kāda jēga? (Smiekli) (Aplausi) Jūs nevarat redzēt punktu. Diezgan dīvaini, ka pēc definīcijas tas ir bezdimensionāls, gluži tāpat kā elektrons.

Bet pats svarīgākais līdz kam esmu nonācis ir tas, ka ir tikai viens jautājums, ko patiešām vērts uzdot. "Kādēļ mēs esam šeit?" un "Ko mums darīt kamēr šeit esam?" Un lai jums palīdzētu, man ir vēl divas lietas ko jums pateikt, divu lielisku filosofu vārdiem, iespējams, divu lieliskāko 20. gadsimta filosofu domas. Viens bija matemātiķis-inženieris un otrs bija dzejnieks.

Pirmais ir Ludvigs Vitgenšteins, kurš teica: "Es nezinu, kādēļ mēs esam šeit. Bet tas noteikti nav tādēļ, lai izklaidētos." (Smiekli) Viņš bija jautrs nelietis, ne tā? (Smiekli)

Otkārt, un visbeidzot, V.H. Audens, viens no maniem mīļākajiem dzejniekiem, sacīja: "Mēs esam šeit uz zemes lai palīdzētu citiem. Kādēļ šeit ir arī citi, es nezinu." (Smiekli) (Aplausi)