Džeimss B. Gleterfelders: Kurš kontrolē pasauli?

„Sākoties krīzei, nekavējoties atklājās nopietni pastāvošo ekonomisko un finansiālo modeļu trūkumi.” „Ir spēcīga pārliecība, kura ir arī man, ka krīzei rasties palīdzēja slikta vai novienkāršota un pārdroša ekonomika.”

Jūs droši vien jau esat dzirdējuši līdzīgu kritiku, kas nāk no cilvēkiem, kuri ir skeptiski pret kapitālismu. Tomēr šoreiz tas ir citādāk. Kritika nāk no pašas finanšu sirds. Pirmais citāts ir Žana Kloda Trišē, kad viņš vadīja Eiropas Centrālo Banku. Otrais citāts ir Lielbritānijas Finanšu pakalpojumu institūcijas vadītāja. Vai šie cilvēki mēģina norādīt, ka mēs nesaprotam esošās ekonomiskās sistēmas, kuras vada mūsdienu sabiedrību? Viss izrādās vēl ārkārtējāk. „Mēs tērējam miljardiem dolāru, cenšoties izprast Visuma rašanos, lai arī vēl joprojām neizprotam stabilas sabiedrības, darbojošās ekonomikas vai miera pamatus.”

Kas notiek? Kā tas var būt iespējams? Vai mēs tiešām labāk saprotam realitātes būtību kā izprotam to, kas rodas cilvēku savstarpējo attiecību rezultātā? Diemžēl atbilde ir jā. Bet te parādās intriģējošs risinājums, kas nāk no sarežģītības zinātnes.

Lai paskaidrotu, ko tas nozīmē un kas tā tāda ir, ļaujiet man veikt nelielu atkāpi. Fizikas pasaulē es nokļuvu nejauši. Tā bija nejauša sastapšanās, kad es vēl biju jauns, un kopš tā brīža esmu bieži apbrīnojis fizikas pārsteidzošos panākumus aprakstot realitāti, kurā mēs ik rītu pamostamies. Īsumā jūs par fiziku varat domāt šādi. Jūs paņemat realitātes daļiņu, ko vēlaties izprast, un pārvēršat to matemātikā. Iešifrējat to vienādojumos. Tad var tikt veikti un pārbaudīti pieņēmumi. Mums īstenībā ir paveicies, ka tas ir iespējams, jo neviens tā pa īstam nesaprot, kādēļ domām mūsu galvās būtu jāattiecas uz Visuma darbības pamatiem. Neskatoties uz panākumiem, fizikai ir savi ierobežojumi. Kā Dirks Helbings pēdējā citātā norādīja, mēs pa īstam neizprotam to lietu sarežģītību, kuras attiecās uz mums, kuras mūs ieskauj. Šis paradokss bija tas, kas mani ieinteresēja kompleksajās sistēmās. Tātad, šīs sistēmas veido vairākas savstarpēji savienotas vai ietekmējošas daļas: putnu, zivju bari, skudru saimes, ekosistēmas, smadzenes, finanšu tirgi. Šie ir tikai daži piemēri. Interesanti, ka kompleksās sistēmas ir ļoti grūti pārveidot matemātiskajos vienādojumos, tā kā parastā fizikas pieeja šeit īsti nedarbojas.

Ko tad mēs zinām par kompleksajām sistēmām? Izrādās, ka tas, kas mums šķiet kā sarežģīta uzvedība no ārpuses, īstenībā ir pāris vienkārši savstarpējās mijiedarbības likumi. Tas nozīmē, ka var aizmirst par vienādojumiem un sākt izprast sistēmu, aplūkojot mijiedarbību. Var aizmirst visus vienādojumus un sākt pētīt tieši mijiedarbības. Viss kļūst vēl interesantāk, jo vissarežģītākajām sistēmām ir pārsteidzoša rašanās īpašība. Tas nozīmē, ka sistēma kā viens veselums pēkšņi sāk izturēties tā, ka to nevar ne izprast, ne paredzēt, aplūkojot tikai sistēmas komponentes. Tā kā viss ir burtiski vairāk kā tā sastāvdaļu summa. Tas, savukārt, nozīmē, ka var aizmirst atsevišķās sistēmas sastāvdaļas un, to, cik sarežģītas tās ir. Tātad, ja tā ir šūna, termīts vai putns, var koncentrēties tikai uz mijiedarbības procesiem.

Tādējādi tīkli ir lieliski komplekso sistēmu atainotāji. Tīklu mezgli ir sistēmu komponentes, starp kurām saites rodas no mijiedarbības. Tātad, kas fizikai ir vienādojumi, kompleksajās sistēmās ir sarežģītie tīkli.

Šī pieeja ļoti veiksmīgi tiek izmantota daudzās kompleksajās sistēmās fizikā, bioloģijā, datorzinātnēs, sociālajās zinatnēs, bet kā ar ekonomiku? Kur ir ekonomikas tīkli? Tas ir pārsteidzošs un ievērojams robs literatūrā. Pētījums, kuru publicējām pagājušā gadā ar nosaukumu „Globālās korporatīvās kontroles tīkls” bija pirmā šāda apjoma ekonomikas tīklu analīze. Pētījums vīrusveidā izplatījās Internetā un piesaistīja lielu starptautisko plašsaziņas līdzekļu uzmanību. Tas bija ļoti zīmīgi, jo kādēļ gan agrāk neviens tam nepievērsa uzmanību? Līdzīgi dati bija pieejami jau labu laiku.

Mēs tuvplānā aplūkojām tīklu īpašniekus. Mezgli bija uzņēmumi, cilvēki, valdības, fondi utt. Tīkli apzīmēja akciju turētāju attiecības, piemērām, akciju turētājam A ir x % akciju uzņēmumā B. Mēs arī piešķīrām uzņēmumiem vērtību, atkarībā no to darbības ieņēmumiem. Tātad, īpašumu tīkli atklāja akciju turētāju mijiedarbības raksturus. Šajā mazajā piemērā redzamas dažas finansu iestādes ar dažiem no daudzajiem iezīmētajiem tīkliem.

Jums varētu šķist, ka neviens to nekad nav aplūkojis, jo īpašumu tīkli ir ļoti, ļoti garlaicīga lieta, ko pētīt. Īpašumiem tiekot sasaistītiem ar kontroli, kā es izskaidrošu vēlāk, raudzīšanās uz īpašumu tīkliem, īstenībā jums var dot atbildes uz tādiem jautājumiem kā, kuri ir galvenie spēlētāji? Kā viņi ir organizeti? Vai viņi ir izolēti? Vai viņi ir savstarpēji saistīti? Un kāda ir vispārējā kontroles sadale? Ar citiem vārdiem, kurš kontrolē pasauli? Manuprāt, tas ir interesants jautājums.

Tam ir ietekme uz sistēmas risku. Šī ir mēraukla tam, cik kopumā neaizsargāta ir sistēma. Augsts savienojamības procents var būt slikts stabilitātei, jo tad stress var izplatīties tālāk caur sistēmu kā epidēmija.

Dažreiz zinātnieki kritizē ekonomistus, kuri tic idejām un konceptiem vairāk nekā svarīgiem un uz pētījumiem balstītiem datiem, jo zinātnes pamata vadlīnija ir: Ļaujiet runāt datiem. Labi. Darīsim tā.

Tā nu mēs sākām ar datu bāzi, kurā bija 13 mlj. īpašumu tiesību attiecību kopš 2007. gada. Tas ir liels datu apjoms, tā kā mēs vēlējamies uzzināt, kas tad „valda pār pasauli”, mēs nolēmām koncentrēties uz transnacionālam korporācijām, saīsinājumā TNK. Tie ir uzņēmumi, kuri darbojas vairākās valstīs, un mēs atklājam 43 000. Nākamajā solī mēs šiem uzņēmumiem apkārt radījām tīklus, mēs aplūkojām visu TNK akciju turētājus un akciju turētāju akciju turētājus utt., visu ceļu augšup un visu ceļu lejup, un nonācam pie tīkla, ko veidoja 600 000 mezglu un 1 000 000 saikņu. Šis ir TNK tīkls, kuru mēs analizējām.

Tas izrādījās šādi strukturēts. Mums ir perifērija un centrs, ko veido aptuveni 75% spēlētāju, un centrā ir maziņš, bet dominējošs kodols kurš ir veidots no lielā mērā savstarpēji savienotiem uzņēmumiem. Lai sniegtu jums labāku priekšstatu, iedomājieties par galvaspilsētu. Ir piepilsētas perifērijā, un centrs kā finanšu rajons, un kodols būtu kā augstākā ēka finanšu rajona centrā. Mēs jau te varam redzēt organizēšanās pazīmes. 36% no TNK ir tikai kodolā, bet tie saņem līdz pat 95% no visiem darbības ieņēmumiem no visiem TNK

Labi, esam izanalizējuši struktūru, bet kāda tam ir saistība ar kontroli? Īpašuma tiesības dod balsošanas tiesības akciju turētājiem. Šī ir parastais kontroles pieņēmums. Ir dažādi modeļi, kas ļauj ar īpašumu tiesību palīdzību iegūt kontroli. Ja jums ir vairāk kā 50% akciju uzņēmumā, jūs iegūstat kontroli, bet parasti tas ir atkarīgs no relatīvā akciju sadalījuma. Tīkliem patiesi ir nozīme. Pirms kādiem 10 gadiem Tronketi Proveras kungam bija īpašuma tiesības un kontrole pār mazu uzņēmumu, kuram bija īpašuma tiesības un kontrole lielākā uzņēmumā. Jūs sapratāt domu. Tas galu galā deva viņam kontroli Telecom Italia ar vērtību 26. Tas nozīmē, ka par katru ieguldīto eiro viņš varēja iegūt 26 eiro tirgus vērtībā caur īpašuma tiesību sakariem.

Pētījumā mēs izskaitļojām TNK kontroles vērtību. Tas mums ļāva noteikt ietekmes pakāpi katram akciju turētājam. Tas ir lielā mērā līdzvērtīgi Maksa Vēbera idejai par potenciālo varu, kas ir iespēja kādam uzspiest savu gribu, neskatoties uz citu pretestību.

Ja vēlaties izskaitļot kādu plūsmu īpašumu tīklā, lūk, kas jums jādara. Īstenībā to nav nemaz tik grūti saprast. Ļaujiet man jums izskaidrot, minot šo analoģiju. Iedomājieties caurulēs plūstošu ūdeni, kur caurulēm ir dažāds biezums. Līdzīgi tiek kontrolēta plūsma īpašumu tīklā kura uzkrājas mezglos. Ko tad mēs ieguvām izskaitļojot visu šo tīkla kontroli? Nu, atklājās kā augstākie 737 akciju turētāji potenciāli ir spējīgi kontrolēt 80% no TNK vērtības. Atcerieties, ka mēs sākām ar 600 000 mezgliem, tātad šie 737 augstākie spēlētāji ir aptuveni nedaudz vairāk kā 0,1%. Tās ir lielākoties finanšu iestādes ASV un Lielbritānijā. Viss kļūst vēl trakāk. Kodolā ir 146 spēlētāji, kuriem ir potenciāls kopīgi kontrolēt 40 procentus TNK vērtības.

Kas jums no visā šī būtu jāpatur galvā? Augstais tikko redzētais kontroles mērogs jebkādā ziņā ir ļoti ārkārtējs. Augstā mijiedarbība starp galvenajiem spēlētājiem kodolā var sistemātiski radīt globālās ekonomikas riskus, un mēs vienkārši varam atveidot TNK tīklu ar dažiem vienkāršiem noteikumiem. Tas nozīmē, ka šī struktūra droši vien ir pašorganizēšanās rezultāts. Tā ir rašanās īpašība, kura ir atkarīga no sistēmas mijiedarbības likumiem, tā visticamāk nebūs augšas un apakšas pieejas rezultāts kā vispasaules sazvērestība.

Mūsu pētījums „ir mēness virsmas attēlojums. Tā nav ielu karte.” Jums vajadzētu uztvert mūsu pētījuma precīzos skaitļus ar zināmu skepsi. tomēr „tie rada nelielu ieskatu mūsu drosmīgajā jaunajā finanšu pasaulē.” Mēs ceram, ka šajā virzienā esam pavēruši durvis jauniem pētījumiem, un atlikušais nezināmais tiks izpētīts nākotnē. Tas lēnām sākas. Mēs esam redzējuši ilgtermiņa un dāsni apmaksātu projektu rašanos, kuru mērķis ir saprast mūsu sasaistīto pasauli no sarežģītā redzes punkta. Bet tas ir tikai ceļa sākums, un mums būs jāpagaida, līdz redzēsim pirmos rezultātus.

Manuprāt, gan vēl joprojām ir liela problēma. Ar finansēm, ekonomiku, politiku un sabiedrību saistītās idejas ļoti bieži sabojā cilvēku personīgās ideoloģijas. Es tiešām ceru, ka šī kompleksā perspektīva ļaus rast kopēju valodu. Būtu patiešām lieliski, ja tai būtu spēks palīdzēt izvest no strupceļa, ko radīja pretrunīgas idejas, kuras šķietami paralizē mūsu globalizēto pasauli. Realitāte ir tik sarežģīta, ka mums vajag atteikties no dogmām. Bet tā ir vien mana personīgā ideoloģija.

Paldies.

(Aplausi)