Hanss Roslings par HIV: Jauni fakti un pārsteidzošas datu vizualizācijas

(Aplausi) AIDS tika atklāts 1981. gadā, HIV vīruss — 1983. gadā. Šie Gapminder burbuļi parāda HIV vīrusa izplatību pasaulē 1983. gadā jeb mūsu aplēses par to, kā tas notika. Šeit redzams, uz šīs ass redzams inficēto pieaugušo procents. Uz šīs ass ir noradīti ienākumi ASV dolāros uz vienu cilvēku. Šo burbuļu izmērs parāda, cik daudz inficēto cilvēku ir katrā valstī, un burbuļu krāsa norāda kontinentu.

Jūs redzat, ka ASV 1983. gadā bija ļoti zems inficēto cilvēku procentuālais daudzums, bet lielā iedzīvotāju skaita dēļ burbulis tomēr ir diezgan liels. ASV bija diezgan daudz inficēto cilvēku. Tur augšā jūs redzat Ugandu. Ugandā gandrīz 5% iedzīvotāju bija inficēti, burbulis ir diezgan liels par spīti, ka tā ir maza valsts. Iespējams, Uganda bija viena no pasaules visinficētajām valstīm. Kas ir noticis? Nu jūs esat sapratuši grafiku, un nākamajās 60 sekundēs mēs izspēlēsim pasaules HIV epidēmiju.

Bet vispirms man jums ir jauns izgudrojums. (Smiekli) Es esmu padarījis taustāmu lāzera rādītāja staru.

(Smiekli)

(Aplausi)

Tātad, uzmanību, gatavību, aiziet! Vispirms mums ir straujš kāpums Ugandā un Zimbabvē. Tās virzījās šādi augšup. Āzijā pirmā nopietni inficētā valsts bija Taizeme, tā sasniedza 1 līdz 2% atzīmi. Tad Uganda sāka griezties atpakaļ, bet Zimbabve tikmēr strauji cēlās aizvien augstāk, un dažus gadus vēlāk Dienvidāfrikā bija šausminošs HIV biežuma pieaugums. Skat, Indijā ir daudz inficēto, bet zems inficēto līmenis. Šeit notiek gandrīz tas pats. Redziet, Uganda nāk lejā, Zimbabve nāk lejā, Krievija sasniedz 1% atzīmi.

Pēdējo 2 līdz 3 gadu laikā mēs esam sasnieguši stabilu HIV epidēmijas stāvokli visā pasaulē. Tam bija nepieciešami 25 gadi. Bet stabils stāvoklis nenozīmē, ka tas uzlabojas, tas nozīme tikai to, ka stāvoklis vairs nepasliktinās. Vairāk vai mazāk, stabilais stāvoklis ir 1% HIV inficēto pieaugušo populācija visā pasaulē. Tas ir apmēram 30 līdz 40 miljoni cilvēku, visa Kalifornija — katrs cilvēks, tāda ir aptuvenā aina, kas paveras šodien pasaulē.

Nu ļaujiet man ātri patīt uz atpakaļ Botsvanu. Botsvana — viena no augšējām vidējo ienākumu valstīm Dienvidāfrikā, demokrātiska valdība, laba ekonomika, un, lūk, kas tur notika. Tā sāka zemu, tad ļoti strauji cēlās un sasniedza augstāko punktu 2003. gadā, un šobrīd tā virzās uz leju. Tomēr tā krīt lejā lēnām, jo Botsvanā ar tās labo ekonomiku un pārvaldību ir iespējams cilvēkus ārstēt. Un, ja HIV inficētie cilvēki tiek ārstēti, viņi no AIDS nemirst. Šie procenti nekritīsies, jo cilvēki var izdzīvot 10 līdz 20 gadus. Nu ir neliela problēma ar šiem kritērijiem. Savukārt, nabadzīgākajās Āfrikas valstīs, zemo ienākumu valstīs šeit lejā inficēto procentuālais līmenis krītas ātrāk, jo cilvēki joprojām mirst. Par spīti PEPFAR, dāsnajam PEPFAR ne visus cilvēkus sasniedz ārstniecības līdzekļi, un no tiem, kuriem nabadzīgajās valstīs ir pieejama ārstēšana, tikai 60 procentiem tiek turpināta ārstēšana arī pēc 2 gadiem. Visiem inficētajiem nabadzīgajās valstīs reāli nav iespējama ārstēšana visas dzīves garumā. Bet ir ļoti apsveicami, ka tiek darīts tas, kas tiek darīts.

Šobrīd uzmanība jāpievērš atpakaļ prevencijai. Tikai apturot HIV nodošanu tālāk, pasaule spēs ar to tikt galā. Zāles ir pārāk dārgas. Ja mums būtu vakcīna vai kad mums būs vakcīna, tas būs kaut kas efektīvāks, bet šobrīd zāles nabadzīgajiem cilvēkiem ir ļoti dārgas. Ne pašas zāles, bet ārstēšana un aprūpe, kas nepieciešama zāļu lietošanas ietvaros. Tātad, aplūkojot iezīmes, skaidra kļūst viena lieta: Jūs redzat zilos burbuļus, un cilvēki vēl saka, ka HIV ir ļoti izplatīts Āfrikā. Es teiktu, HIV Āfrikā ir ļoti dažāds. Jūs atradīsiet pasaulē augstākos HIV inficēto līmeņus Āfrikas valstīs, un tomēr Senegāla atrodama šeit lejā, tādā pašā līmenī kā ASV. Jūs redzat Madagaskaru, kā arī daudz citas Āfrikas valstis aptuveni tikpat zemā līmenī kā visa pārējā pasaule. Pastāv šī briesmīgā vienkāršošana, ka Āfrika ir viena un Āfrikā viss notiek vienādi. Mums tas ir jāizbeidz. Tādā veidā tiek izrādīta necieņa, un nav ļoti gudri šādi domāt.

(Aplausi)

Man bija tā veiksme kādu laiku dzīvot un strādāt ASV. Es uzzināju kā Soltleiksitija un Sanfrancisko nav viens un tas pats. (Smiekli) Tāpat tas ir Āfrikā, pastāv daudz atšķirību. Tad kāpēc tas ir tik augsts? Kara dēļ? Nē, tā nav. Skat! Šeit lejā atrodas kara plosītā Kongo — viens, divi, trīs četri procenti. Un šeit ir mierīgā Zambija, kaimiņvalsts — 15 %. Ir veikti labi pētījumi par bēgļiem no Kongo, starp tiem ir 2 līdz 3% inficēto, un mierīgajā Zambijā — daudz augstāks. Šobrīd ir pētījumi, kas skaidri parāda, ka kari ir šausmīgi, izvarošana ir šausmīga, bet tie nav galvenie dzinējspēki aiz augstā HIV inficēto līmeņa Āfrikā.

Vai tā ir nabadzība? Ja mēs skatāmies lielākā līmenī, šķiet jo vairāk naudas, jo vairāk HIV. Bet tas ir ļoti vienkāršoti, tādēļ paskatīsimies lejā uz Tanzāniju. Es sadalīšu Tanzāniju piecās ienākumu grupās no augstākajiem uz zemākajiem ienākumiem, tad nu aiziet. Cilvēki ar augstākajiem ienākumiem, labāk nodrošinātie, es neteiktu bagātie, viņiem ir augstāks HIV līmenis. Atsķirība sniedzas no 11% līdz 4%, un tā ir vēl lielāka sieviešu vidū. Pastāvēja daudzi uzskati, bet nu ir labi pētījumi, kurus veikušas Āfrikas institūcijas un pētnieki kopā ar starptautiskajiem pētniekiem, mums rāda, ka tā tas nav. Tātad šadas ir atšķirības Tanzānijā.

Es jums nevaru neparādīt Keniju. Palūk uz Keniju! Es esmu sadalījis Keniju tās provincēs. Aiziet! Redziet atšķirības vienas Āfrikas valsts ietvaros — inficēto līmenis svārstās no ļoti zema līdz ļoti augstam, un lielākajā daļā Kenijas provinču tas ir diezgan mērens.

Kas tad tas ir? Kādēļ dažas valstīs mēs redzam šo ļoti augsto inficēto līmeni? HIV ir biežāk sastopams cilvēkiem ar vairākiem partneriem, cilvēkiem, kas retāk lieto prezervatīvus, un vēl pastāv dzimumattiecības starp vecuma ziņā atšķirīgiem cilvēkiem, tas ir, vecāki vīrieši mēdz nodarboties ar seksu ar jaunākām sievietēm. Mēs varam novērot augstāku inficēto līmeni jaunu sieviešu vidū nekā jaunu vīriešu vidū daudzās no šīm smagi skartajām valstīm.

Bet kur tās atrodas? Es samainīšu burbuļus pret karti. Lūk, valstis ar augstu inficētības līmeni virs 4% no populācijas, tās veido 50% no HIV inficētajiem visā pasaulē. HIV pastāv visā pasaulē. Lūk, šeit ir burbuļi visā pasaulē. Brazīlijā ir daudz HIV inficēto. Arābu valstīs ne tik daudz, bet Irānā inficēto līmenis ir diezgan augsts. Irānā liela problēma ir heroīna atkarība un arī prostitūcija. Indijā ir daudz inficēto, jo tur ir daudz cilvēku. Dienvidaustrumāzija un tā tālāk. Bet ir viena Āfrikas daļa, un tajā pašā laikā, no vienas puses, ir grūti neizteikt vispārīgus apgalvojumus par Āfriku, nenonākt pie vienkāršotiem uzskatiem, kāpēc tas tā ir.

No otras puses, ir grūti mēģināt apgalvot, ka tas tā nav, jo šobrīd pastāv zinātniski atzinumi par šo tendenci. UNAIDS beidzot ir ieguvusi labus datus par HIV izplatību. Tā varētu būt sakritība. Tie varētu būt daži vīrusa tipi. Varētu būt arī citas lietas, kas nosaka augstāku HIV transmisijas biežumu. Galu galā, pilnīgi veselam cilvēkam, kam ir heteroseksuālas dzimumattiecības, inficēšanās risks viena dzimumakta laikā ir 1 pret 1000. Nesteidzieties pie secinājumiem par to, kā šovakar uzvesties vai tamlīdzīgi. (Smiekli) Savukārt, ja esat neizdevīgākā situācijā, ar vairāk seksuāli transmisīvajām slimībām, inficēšanās risks var būt 1 pret 100.

Mēs domājam, ka tā varētu būt sakritība. Kas ir sakritība? Mums Zviedrijā nav sakritības. Mums ir sērijveida monogāmija. Šņabis, Vecgada vakars, jauns partneris pavasarim. Šņabis, vasaras saulgrieži, jauns partneris rudenim. Šņabis, un, ziniet, tā tas viss turpinās. Jūs sakrājat lielu skaitu bijušo partneru. Un mums ir briesmīga hlamīdiju epidēmija, kas neatkāpjas daudzus gadus. HIV savu maksimumu sasniedz 3 līdz 6 nedēļas pēc inficēšanās, tādēļ vairāki partneri viena mēneša laikā ir daudz bīstamāk attiecībā uz HIV inficēšanās risku nekā citu saslimšanu gadījumā. Visticamākais, tā ir šo dažādo faktoru kombinācija.

Mani priecē tas, ka mēs, aplūkojot šo, šobrīd nonākam pie šī fakta. Jūs varat dabūt šo grafiku par brīvu. Mēs esam augšupielādējuši UNAIDS datus Gapminder mājaslapā. Mēs ceram, ka turpmāk, risinot pasaules problēmas, mēs varēsim izmantot ne tikai savu sirdi, mēs varēsim izmantot ne tikai naudu, bet varēsim izmantot arī savas smadzenes.

Liels paldies!

(Aplausi)