Hanss Roslings par vispasaules iedzīvotāju pieaugumu

Es joprojām atceros to dienu skolā, kad mūsu skolotāja teica mums, ka pasaules iedzīvotāju skaits ir sasniedzis trīs miljardus. Un tas bija 1960. gadā. Un šobrīd es grasos pastāstīt par to, kā pasaules iedzīvotāji ir mainījušies kopš tā gada un tālāk nākotnē. Bet es neizmantošu digitālo tehnoloģiju kā es to esmu darījis savās iepriekšējās piecās TEDTalks prezentācijās. Tā vietā es esmu progresējis. Un šodien es jūs iepazīstinu ar pilnīgi jaunu analogo mācīšanas tehnoloģiju, kuru esmu aizguvis no Ikea: šo kasti.

Šī kaste ir viens miljards cilvēku. Un mūsu skolotāja mums mācīja, ka industriālajā pasaulē 1960. gadā dzīvoja viens miljards cilvēku. Jaunattīstības valstīs, kā viņa teica, dzīvoja divi miljardi cilvēku. Un tad viņi dzīvoja tālu prom. Pastāvēja milzu atšķirības starp vienu miljardu industriālajā pasaulē un diviem miljardiem jaunattīstības zemēs. Industriālajā pasaulē cilvēki bija veselīgi, izglītoti, bagāti, un viņiem bija nelielas ģimenes. Un viņu vēlme bija nopirkt automašīnu. Un 1960. gadā visi zviedri krāja lai nopirktu šādu Volvo. Tāds toreiz bija Zviedrijas ekonomikas līmenis. Turpretī jaunattīstības zemēs, tālu prom, vidusmēra ģimenes vēlme bija dabūt pārtiku esošai dienai. Un viņi krāja, lai varētu nopirkt kurpju pāri. Pasaulē bija neiedomājamas atšķirības, man uzaugot. Un šīs atšķirības starp Rietumiem un pārējo pasauli radīja pasaules priekšstatu, kuru mēs joprojām izmantojam savā valodā, kad mēs runājam par "Rietumiem" un "jaunattīstības valstīm". Bet pasaule ir mainījusies, un ir pēdējais laiks mainīt arī savus priekšstatus par pasauli un tās taksonomiju, un izprast to tādu, kāda tā ir tagad.

Un to arī es grasos jums parādīt. Laikā kopš 1960. gada tas, kas noticis ar pasauli līdz 2010.gadam, ir milzīgais cilvēku skaits, četri miljardi cilvēku, kas papildinājuši pasaules iedzīvotāju skaitu. Lūk, paskatieties, cik daudz! Kopš es gāju skolā pasaules iedzīvotāju skaits ir dubultojies. Saprotams, ka Rietumos notika ekonomiskā izaugsme. Un daudzi uzņēmumi ir piedalījušies ekonomikas uzplaukumā, līdz ar to Rietumu iedzīvotāji nonāca šeit. Un šai brīdī viņu vēlmes neaprobežojas ar automašīnu. Tagad viņi vēlas atpūsties tālu prom, un viņi vēlas lidot. Tātad, te viņi ir šodien. Un veiksmīgākās no jaunattīstības valstīm arī ir mainījušās, ja. Un tās ir kļuvušas par topošajām ekonomikām, kā mēs tās saucam. Un viņi tagad pērk automašīnas. Un ziniet, kas notika pirms mēneša, Ķīnas kompānija Geely pārpirka Volvo. Un beidzot zviedri saprata, ka pasaulē ir noticis kas nozīmīgs. (Smiekli)

Tā nu tas ir. Un traģēdija ir tā, ka šie divi miljardi, kas joprojām cīnās par ēdienu un apaviem, joprojām ir gandrīz tikpat nabadzīgi, kā tas bija pirms 50 gadiem. Jaunums ir tas, ka lielākais miljardu skaits, tie ir šie trīs miljardi, kas arī kļūst par izaugsmes ekonomikām, jo viņi ir pietiekami veselīgi, salīdzinoši labi izglītoti, un viņiem jau ir vidēji 2 vai 3 bērni (rēķinot uz sievieti), gluži tāpat kā salīdzinoši bagātākajiem. Un viņu vēlme šobrīd ir nopirkt velosipēdu, protams, un tad vēlāk viņi vēlēsies arī motociklu. Bet tāda nu ir mūsdienu pasaule. Vairs nav milzīgās plaisas. Bet attālums no nabadzīgākajiem šeit, kas ir visnabadzīgākie, līdz pašiem bagātākajiem šeit, ir lielāks, kā jebkad iepriekš. Bet ir nepārtraukta pasaule - sākot ar staigāšanu, riteņbraukšanu autobraukšanu līdz lidošanai ar lidmašīnu - un katrā no šiem līmeņiem ir cilvēki. Un vairums cilvēku ir kaut kur pa vidu. Šī ir jaunā pasaule, kāda tā ir šodien, 2010. gadā.

Un kas notiks nākotnē? Tātad, es grasos paredzēt 2050. gadu. Es nesen biju Šanhajā. Un klausījos, kas notiek Ķīnā. Un ir pilnīgi skaidrs, ka viņiem būs izrāviens, tāpat kā bija Japānai. Visi pareģojumi saka, ka šis miljards tikai pieaugs par 1 līdz 2 vai 3 procentiem. Bet šis otrs - par septiņiem, astoņiem procentiem. Un viņi piezemēsies šeit. Viņi sāks lidot. Un šīs zemi vai vidējo ienākumu valstis, izaugsmes valstis, arī neatlaidīgi virzīsies uz priekšu ekonomikā. Un ja, bet tikai ja, mēs ieguldīsim pareizajās zaļajās tehnoloģijās - tā, lai varētu izvairīties no būtiskām klimata izmaiņām, un enerģija joprojām būs salīdzinoši lēta - tad tās visas nonāks šeit. Un viņi sāks pirkt elektromobīļus. Tas ir tas, kas varētu būt šeit.

Bet kas notiks ar nabadzīgākajiem 2 miljardiem cilvēku? Kas ar šiem 2 miljardiem? Vai viņi attīstīsies? Vai pārcelsies uz priekšu? Nu šeit kļūst svarīgs iedzīvotāju skaita pieaugums, jo šeit (pieaugošās ekonomikas valstīs) jau šobrīd ir divi, trīs bērni, rēķinot uz katru sievieti, notiek ģimenes plānošana, un iedzīvotāju skaita pieaugums ir beidzies. Bet šeit, starp nabadzīgākajiem, iedzīvotāju skaits joprojām pieaug. Līdz ar to šie 2 miljardi nākamajās desmitgadēs pieaugs līdz 3 miljardiem. Un vēl pēc tam tie pieaugs līdz 4 miljardiem. Un nav nekas, izņemot atomkaru vai ko tamlīdzīgu, ko mēs neesam pieredzējuši, kas varētu apturēt šo iedzīvotāju skaita pieaugumu. Jo jau tagad pieaugums notiek. Bet ja, un vienīgi ja paši nabadzīgākie izkļūs no nabadzības, viņiem būs nodrošināta izglītība, un bērnu mirstība samazināsies, viņi varēs nopirkt velosipēdu un mobilo telefonu un pārnākt dzīvot šeit, tikai tad iedzīvotāju skaita pieaugums 2050. gadā apstāsies. Nedrīkst būt cilvēki šajā līmenī, kas strādā ēdienam un apaviem, jo tad iedzīvotāju skaits turpinās pieaugt.

Un ļaujiet man jums parādīt, kādēļ. To es izdarīšu, atgriežoties atpakaļ vecajos laikos, digitālajā tehnoloģijā. Šeit uz ekrāna ir mani burbuļi. Katrs burbulis ir valsts. Tā izmērs ir atbilstošs iedzīvotāju skaitam. Krāsas apzīmē kontinentu. Dzeltanās ir no abām Amerikām; tumši zilā ir Āfrika; brūnā ir Eiropa; zaļā ir Vidējie Austrumi; un gaiši zilā ir Dienvidāzija. Tā ir Indija, un tā - Ķīna. Izmērs ataino iedzīvotāju skaitu. Šeit ir bērnu skaits, rēķinot uz vienu sievieti, 2 bērni, 4 bērni, 6 bērnu, astoņi bērni - lielās ģimenes iepretī mazajām ģimenēm. Ir 1960. gads. Un šeit lejā, bērnu izdzīvošanas rādītāji, izteikti procentos - cik bērni izdzīvo līdz vecumam, kad jāsāk skolas gaitas. 60 procenti, 70 procenti, 80 procenti, 90, un gandrīz 100 procentu, kā tas ir šodien turīgajās un veselīgākajās valstīs. Bet skatieties, šī ir pasaule, par kuru mana skolotāja runāja 1960. gadā. Viens miljards Rietumu pasaules šeit, augsts bērnu izdzīvošanas rādītājs, mazas ģimenes. Un visas pārējās valstis, attīstības valstu varavīksne, ar ļoti lielām ģimenēm un zemiem bērnu izdzīvošanas rādītājiem.

Kas ir noticis? Es sākšu. Tā nu tas notiek. Vai jūs redzat, ka, gadiem ejot, bērnu izdzīvošanas rādītāji pieaug? Viņi tiek pie ziepēm, higiēnas, izglītības, vakcinācijas un penicilīna. Un tad ģimenes plānošana. Ģimenes lielums samazinās. Kad bērnu izdzīvošanas rādītāji ir pie 90%, tad ģimeņu lielums samazinās. Un lielākā daļa arābu valstu Vidējos Austrumos nokļūst šeit [pie mazām ģimenēm]. Skatieties, Bangladeša noķer Indiju. Topošās ekonomikas pievienojas Rietumu pasaulei ar labiem bērnu izdzīvošanas rādītājiem un mazām ģimenēm. Bet joprojām mums ir nabadzīgākais miljards. Vai jūs redzat nabadzīgāko miljardu, šīs [divas] kastes, kas ir šeit? Tās joprojām ir šeit. Un viņiem joprojām bērnu izdzīvošanas rādītājs ir tikai 70 līdz 80 procenti, kas nozīmē, ja jums ir piedzimuši seši bērnu, vismaz četri izdzīvos līdz nākamajai paaudzei. Un tādējādi iedzīvotāju skaits divkāršojas vienas paaudzes laikā.

Tātad ir tikai viens veids, kā panākt, lai pasaules iedzīvotāju skaits apstājas, tas ir, uzlabot bērnu izdzīvošanu 90 procentu līmenī. Tieši tādēļ investīcijas veselībā no Geitsu fonda, UNICEF un palīdzības organizācijām kopā ar nabadzīgāko valstu nacionālajām valdībām ir tik labi. Jo viņi patiesībā palīdz mums sasniegt nemainīgu pasaules iedzīvotāju skaitu. Mēs varam apstāties pie 9 miljardiem, ja mēs darīsim pareizās lietas. Bērnu izdzīvošana ir jaunā "zaļā kustība". Un tikai līdz ar bērnu izdzīvošanu mēs apstādināsim iedzīvotāju skaita pieaugumu. Un vai tas notiks? Nu es neesmu optimists, bet neesmu arī pesimists. Es esmu ļoti nopietns "varbūtists". Tas ir jauns vārds, kas nozīmē, ka mēs noņemam nost emocijas, un ar pasauli strādājam tikai analītiski. Tas ir izdarāms. Mēs varam iegūt daudz vairāk, kā tikai vienkārši pasauli. Ar zaļajām tehnoloģijām un ar investīcijām, kas atvieglo nabadzību, un ar labu globālu pārvaldību pasaule var kļūt šāda.

Un paskatieties un veco Rietumu pozīciju. Atcerieties, kad šī zilā kaste bija viena pati, vadot pasauli, dzīvojot savu dzīvi. Tas vairs nenotiks. Veco Rietumu loma jaunajā pasaulē ir kļūt par daļu no mūsdienu pasaules fonda - ne vairāk, ne mazāk. Bet tā ir ļoti nozīmīga loma. Dariet to labi un pierodiet pie tās.

Paldies jums!

(Aplausi)