Es vēlētos, lai jūs ātri ar galvu pamātu pa labi sēdošajam cilvēkam un pa kreisi sēdošajam cilvēkam. (Smejas) Pastāv iespējamība, ka iepriekšējās ziemas laikā, ja jūs būtu bišu stropā, jūs vai kāds no diviem cilvēkiem jums blakus, kuram tikko pamājāt, būtu miruši. Tas ir aplam daudz bišu. Šis ir otrais gads pēc kārtas, kad zaudējām vairāk nekā 30 procentus no saimēm, šīs ziemas laikā mēs esam zaudējuši 30 procentus no saimēm.
Tas ir ļoti, ļoti daudz bišu un tas ir patiešām svarīgi. Lielai daļai no zaudējumiem to cēloņi mums ir zināmi. Mēs zinām, ka ir tādas Varroa ērcītes, kas izplatījušās un radījušas lielus zaudējumus, kā arī jauna parādība, par ko runāju pagājušogad — saimju sabrukšanas sindroms. Lūk, mēs redzam attēlu, kas uzņemts pagājušā gada decembrī, no kalna augšas Centrālajā Ielejā. Zemāk, redzamas visas šīs teritorijas, pagaidu teritorijas, kur bišu saimes tiek atvestas līdz februārim, un pēc tam pārvestas uz mandeļu apputeksnēšanu. Kāds dokumentētājs, kurš tur bija un šo skatu redzēja divus mēnešus pēc tam, kad tur pabiju es, šo vietu raksturoja ne kā bišu stropus, bet kā kapenes ar tukšām, baltām kastēm, kurās bites vairs nedzīvo.
Divos teikumos es izstāstīšu kopsavilkumu no daudzu gadu darba, lai pateiktu, ka mēs esam mēģinājuši izprast šī notikuma cēloni. To, ko mēs zinām, varam salīdzināt it kā bites būtu saķērušas gripu. Un šī gripa būtu skārusi visu bišu populāciju. Viena gada laikā lielākajā daļā gadījumu šo gripu izraisīja mums jauns vīrusu, kuru nesen identificējām, tā nosaukums ir Izraēlas akūtās paralīzes vīruss. To tā nosauca, jo pirmais to atklāja vīrs no Izraēlas, taču šobrīd viņš ļoti nožēlo, ka vīruss tiek tā sauks, jo tam, protams, ir sava ietekme. Taču mēs uzskatām, ka šis vīruss ir visuresošs. Ir arī skaidrs, ka bites reizēm saslimst arī ar citiem vīrusiem vai gripām, tādēļ rodas jautājums, ar kuru mēs joprojām mokāmies un kas mums neļauj pa nakti mierīgi gulēt, ir, kāpēc bites pēkšņi ir kļuvušas tik ļoti uzņēmīgas pret šo gripu un citām slimībām? Šobrīd mums vēl nav atbildes uz šo jautājumu, mēs daudz veltam laiku atbildes rašanai. Mēs domājam, varbūt tas ir dažādu faktoru savienojums. No darba, ko esam veikuši lielās un dinamiskās darba komandās, ka, ziniet, mēs atrodam daudz un dažādus pesticīdus bišu stropos, un pārsteidzoši, reizēm veselīgākajos bišu stropos ir visvairāk pesticīdu. Mēs atklājam šīs ļoti dīvainās lietas, kuras nespējam saprast.
Tas paver skatu uz saimju veselības ideju kopumā. Protams, ja tiek zaudētas daudz saimju, biškopji tās var ļoti ātri atjaunot. Tādēļ mēs esam bijuši spējīgi atjaunot lielu daļu zaudējuma. Ja mēs ziemas laikā būtu zaudējuši katru trešo govi, ziniet, sarosītos Nacionālā gvarde. Biškopji, kuriem ir viena izdzīvojusi saime, var sadalīt šo saimi uz pusēm. Tad vienai pusei, kurai nav mātītes, tā tiek iegādāta. Tās tiek piegādātas caur pastu. Tās var nākt no Austrālijas, Havaju salām vai Floridas, un jūs varat šo mātīti ievadīt bišu stropā. Patiesībā, Amerika ir pirmā valsts, kas pirmie izmantoja bišu mātīšu piegādi caur pastu, patiesībā tā ir daļa no pasta indeksa, jums jāpiegādā mātītes caur pastu, lai būtu droši, ka valstī ir pietiekami daudz bišu. Ja nevēlaties tikai mātīti, varat iegādāties trīs mārciņu paku ar bitēm, kas atnāk pa pastu, un, protams, pasta birojs vienmēr ir ļoti norūpējies, saņemot trīs mārciņu paku ar bitēm. Jūs varat ievietot šīs bites stropā, aizvietojot mirušās. Tātad, tas nozīmē, ka biškopji ir pieredzes bagāti mirušo aizvietošanā un viņi ir spējīgi atjaunot zaudējumus. Tātad, lai arī mēs ik gadu zaudējam 30 procentus no saimēm, valstī saglabājas tāds pats saimju skaits, tas ir apmēram 2,4 miljoni saimju.
Šie zaudējumi ir traģiski vairākām iesaistītajām pusēm, un viena no šīm pusēm ir biškopji. Runāt par biškopjiem ir ļoti svarīgi, pirmkārt, jo biškopji ir vieni no saistošākajiem cilvēkiem, kādus satiksit. Ja šī būtu grupa ar biškopjiem, šeit būtu visi sākot no NRA dalībniekiem, kuri, ziniet, dzīvo brīvi vai nedzīvo vispār, līdz pašnodarbinātiem un īpatnējiem Sanfrancisko pagalma cūku saimniekiem. (Smejas) Visi šie cilvēki, atrodoties vienā telpā, sader kopā un saprotās, tādēļ, ka viņus vieno kaisle pret biškopību. Ir vēl cita daļa no kopienas, tie ir komerciālie biškopji, kuri iztiek no vienas pašas biškopības. Šie cilvēki mēdz būt vieni no patstāvīgajiem, neatlaidīgākajiem, intuīcijas bagātākajiem, radošākajiem, kādus savā mūžā būsit satikuši. Šie cilvēki ir fascinējoši. Tādi viņi ir visā pasaulē.
Šī gada sākumā man bija tā iespēja divas nedēļas strādāt Haiti. Haiti, ja esat tur bijuši, ir vienkārši traģēdija. Varētu būt 100 izskaidrojumi tam, kādēļ Haiti ir tik nabadzīga valsts kā šobrīd, bet tas nav attaisnojums, lai redzētu tādu netīrību. Taču tad jūs satiekat šo biškopi, un viņš ir viens no zinošākajiem biškopjiem, kādu jebkad esmu saticis. Bez formālas izglītības, bet ļoti zinošs. Projektam, kuram mēs strādājām, bija nepieciešams bišu vasks. Viņš bija spējīgs pagatavot vislabāko bišu vaska bloku, kādu jebkad esmu redzējis, no govs mēsliem, skārdenēm un plīvura, ko viņš izmantoja kā pārklāju esot pļavā. Šāda atjautība ir iedvesmojoša.
Mums ir arī Deivs Hakenbergs, kurš ir CCD reklāmas seja. Viņš ir pirmais, kurš apzināja šo situāciju un sāka zvanīt trauksmju zvanus. Un viņam ir ko teikt par šīm kravas mašīnām, viņš ar tām vairākkārt ir pārvietojis bites gar krastu. Daudzi cilvēki runā par kravas mašīnām un bišu pārvadāšanu, ka tas ir slikti, bet mēs to darām jau tukstošiem gadu. Senie Ēģiptieši bites pārvadāja, plostojot pa Nīlas upi, tādēļ šī ideja par pārvietojamām bitēm nepavisam nav jauna. Viena no mūsu lielākajām bažām, kas saistīta ar saimju sabrukšanas sindromu, ir fakts, ka mirušo bišu saimju aizvietošana izmaksā ļoti dārgi. Jūs to varat darīt vienu gadu no vietas, jūs to varat darīt arī divus gadus no vietas. Taču, ja zaudējat 50 līdz 80 procentus no saimēm, jūs nevarat izdzīvot trīs gadus no vietas. Mūs patiesi uztrauc šīs rūpniecības nozares zaudēšana.
Tas ir ļoti būtiski daudzām iesaistītajām pusēm, viena no tām ir lauksaimniecībā pastāvošā kultūra. Šie klejojošie biškopji ir pēdējie klejotāji Amerikā. Viņi savāc stropus; pārvietojas ar ģimenēm vienu vai divas reizes gadā. Ja paskatāties uz Floridu, Deidsitiju Floridā, tā ir vieta, kurp dodas visi Pensilvānijas biškopji. 20 jūdzes tālāk pa ceļu ir Grovlande, un tā ir vieta, kurp dodas visi Viskonsinas biškopji. Ja kādreiz februārī esat Centrālajā Ielejā, aizejiet uz šo kafejnīcu desmitos no rīta, „Ketija un Keita”. Tā ir vieta, kur visi biškopji ierodas pēc pavadītas nakts, pārvadājot bites uz mandeļu birzīm. Tur viņi visi brokasto un sūdzas par visu. Tā ir lieliska pieredze, es jums patiešām iesaku tur pusdienlaikā iegriezties, jo tā ir diezgan būtiska amerikāņu pieredze. Mēs redzam šīs klejotāju ģimenes, no tēva dēlam, tēva dēlam, šie vīri ir sāpināti. Viņi nav cilvēki, kuri lūgs pēc palīdzības, kaut gan paši ir visizpalīdzīgākie cilvēki. Ja kāds no viņiem kravas mašīnas pārbaudes dēļ pazaudē visas bites, visi nāk talkā un katrs atdod 20 stropus, lai palīdzētu viņam aizvietot šīs zaudētās saimes. Tā ir ļoti dinamiska un, manuprāt, vēsturiska un aizraujoša kopiena, kurā iesaistīties.
Protams, pati svarīgākā lieta bitēm nav medus. Lai arī es jums visiem silti iesaku lietot uzturā medu. Proti, tas ir visētiskākais saldinātājs, ziniet, tas ir arī dinamisks un jauks saldinātājs. Mēs aplēšam, ka viens no trim kumosiem, ko apēdam, ir tieši vai netieši medusbišu apputeksnēts. Es vēlos nedaudz ilustrēt, ka faktiski, ja paskatāmies uz brokastīm, kuras ēdu vakar no rīta — nedaudz dzērveņu sulas, kādi augļi, mušļi, zinu, man vajadzēja ēst pilngraudu maizi, taču, ziniet, ievārījums uz manas brīnummaizes un kafija, pēc tam kad mēs esam izšķirojuši visas sastāvdaļas, izņemot mandeles, kuras es neņēmu ārā no mušļiem, ja mēs būtu izņēmuši ārā visas šīs sastāvdaļas, kuras bites tieši vai netieši apputeksnējušas, mums nekas daudz uz šķīvja nepaliek. Tātad, ja mums nebūtu bišu, nebūtu tā, ka mēs ciestu badu, bet, skaidrs, ka mūsu uzturs samazinātos. Ir teikts, ka bitēm ziedi ir kā dzīves avots, un ziediem bites ir kā mīlestības vēstneši.
Tas ir tiešām lieliski teiks, tāpēc, ka bites ir kā seksa darbinieki ziediem. Tām tiek maksāts par pakalpojumiem. Tām tiek maksāts ar ziedputekšņiem un nektāru, lai pārvietotu tēviņa spermu, ziedputeksnī no zieda uz ziedu. Ir arī pašneauglīgi ziedi. Tas nozīme, ka ziedputekšņi to ziedā nevar sevi apaugļot. Tāpēc, piemēram, ābeļu dārzā, jums ir rindas ar 10 ābelēm no vienas šķirnes, un tad jums ir cita ābeļu rinda, kas ir ar cita veida putekšņiem. Bites ir ļoti uzticīgas. Tām apputeksnējot vai savācot ziedputekšņus no viena zieda, tās paliek šajā konkrētajā augā, lai palīdzētu radīt. Protams, tās ir radītas, lai pārnēsātu ziedputekšņus. Tās rada statisku elektrisko lādiņu un ziedputekšņi tām pieķeras klāt, un palīdz izplatīt ziedputekšņus no zieda uz ziedu.
Tomēr, medusbites ir mazākumā. Medusbites nav Amerikā vietējās, tās te tika ievestas kopā ar kolonizētājiem. Patiesībā bitēm sugu ir vairāk, nekā zīdītājiem un putniem kopā. Tikai Pensilvānijā vien, mēs jau 150 gadus pētām bites, ļoti intensīvi tieši pēdējos trīs gadus. Pensilvānijā mēs esam apzinājuši vairāk nekā 400 dažādas bišu sugas. 32 no sugām šajā štatā kopš 1950. gada nav tikušas atrastas. Tas varētu būt tādēļ, ka mēs neesam veikuši pareizu izlasi, bet tas, manuprāt, liecina, ka kaut kas nav kārtībā ar apputeksnētāju spēku. Šīs bites ir fascinējošas.
Kamenes ir augšgalā. Kamenes ir tās, kuras mēs saucam par nesabiedriskām. Tās nav īsti sabiedriskas, tāpēc, ka tādas ziemas laikā ir tikai mātītes. Ir arī sviedru bites, tās ir kā mazi lidojoši dārgakmeņi. Tās ir kā mazas mušiņas, kas lidinās apkārt. Tad ir vēl viena bišu suga, kuru mēs saucam par kleptoparazītiem, kuras, vienkāršāk sakot, ir nešpetnas, slepkavnieciskas, kāds ir īstais vārds pēc kā meklēju? Slepkavnieciska... Skatītāji: Bite? Deniss Vanangldrops: Bite. Jā, paldies. (Smejas) Šīs bites sēž. Šīs savrupās bites izurbj zemē caurumu vai caurumu zarā, un savāc ziedputekšņus, no tiem izveido bumbu un uz tās uzdēj oliņu. Šīs bites pavada laiku šajā caurumā, gaidot, kad mātīte aizlido prom, tad tās ielien caurumā, apēd oliņu un iedēj tur paši savu oliņu. Tās pašas neko nedara. Faktiski, ja zināt, ka jums ir šīs kleptoparazītiskās bites, varat būt droši, ka jūsu dzīvojamā vide ir veselīga, tāpēc, ka tās ir barības ķēdes augšgalā. Patiesībā, nu ir izveidots sarkanais saraksts ar apputeksnētājiem, par kuru pagaišanu mēs satraucamies, un saraksta augšgalā ir daudz šo kleptoparazītu, kā arī kamenes. Faktiski, ja dzīvojat Rietumu krastā, apskatiet šīs tīmekļa lapas, viņi ļoti meklē cilvēkus, kuri varētu meklēt šīs kamenes, tāpēc, ka, mūsuprāt, kādas no tām ir izmirušas. Vai arī, populācija ir samazinājusies.
Tātad, ne tikai medus bites ir briesmās, taču mēs nesaprotam šos vietējos apputeksnētājus vai arī pārējos posmus mūsu kopienā. Protams, bites nav vienīgais svarīgais faktors. Ir arī citi dzīvnieki, kas apputeksnē, piemēram sikspārņi, un arī sikspārņi ir briesmās. Man prieks, ka esmu bišu vīrs ne sikspārņu vīrs, jo man šobrīd nav naudas sikspārņu problēmu pētīšanai. Sikspārņi izmirst ārkārtīgā tempā. Baltā deguna sindroms ir noslaucījis sikspārņu populāciju. Ja Ņujorkā būtu ala, kurā dzīvotu 15,000 sikspārņu, šobrīd būtu palicis tikai 1000. Tas ir tāpat kā Sanfrancisko, kurā trīs gadu laikā apgabala iedzīvotāju skaits samazinātos uz pusi. Tas ir neticami! Šobrīd nav naudas, lai to izdarītu.
Taču es ar prieku varu teikt, ka mēs zinām iemeslus šīm visām situācijām un tas ir DDT: Dabas deficīta traucējumi. Proti, manuprāt, mēs sabiedrībā esam aizmirsuši par saikni ar dabu. Uzskatu, ja mēs atkal savienosimies ar dabu, mums būs visi resursi un interese šo problēmu risināšanai. Manuprāt, ir ļoti vienkāršs veids DDT ārstēšanai. Tas ir, iekopiet pļavas, ne mauriņus. Manuprāt, mēs esam zaudējuši saikni, un šis ir brīnišķīgs veids kā to atjaunot apkārtējā vidē. Man ir bijusi tā iespēja uz neilgu laiku padzīvot blakus pļavai un tas ir trakoti saistoši. Ja paskatāmies uz mauriņu vēsturi, tā īstenībā ir gaužām traģiska. Pirms diviem, trim simtiem gadu mauriņš bija prestiža simbols, un tikai ļoti bagāti cilvēki spēja uzturēt koptus šos zaļos īstenībā, tuksnešus: tie ir pilnībā sterili. 2011.gadā 11% no visiem pesticīdiem tika lietoti mauriņiem. 5% no siltumnīcu gāzēm ir radušās pļaujot mauriņus.
Tas ir iespaidīgi, cik daudz savu resursu mēs tērējam mauriņu uzturēšanai, kas ir nederīga biosistēma. Mums būtu jāpārdomā šī ideja. Patiesībā, ziniet, Baltā Nama priekšā kādreiz bija aita, lai palīdzētu finansēt Pirmā Pasaules kara centienus, kas īstenībā nav slikta doma; tā nebūtu slikta doma. Es to saku ne tādēļ, ka pilnībā esmu pret mauriņu pļaušanu. Manuprāt, iespējams, mauriņu uzturēšanai ierobežotā apjomā ir arī kāda priekšrocība un mēs esam pamudināti tos kopt. Es vēlos arī atbalstīt dažas no šodien dzirdētajām idejām, tāpēc, ka dzīvojot pļavā vai arī tai blakus, ir ļoti iespaidojoši. Tā ir brīnisķīga saikne, kas var būt starp jums un to, kas ir pļavā. Pienasaulu augi, kas pēdējo četru gadu laikā saauguši manā pļavā. Skatoties uz dažādiem augiem, kukaiņiem, kas ir atnākuši uz šiem ziediem, to skatoties. Mēs esam dzirdējuši par attiecībām, kas cilvēkam var būt ar vīnu, šis kompanjons, kas jums var būt, tam nogatavojoties, un kam ir šīs dažādas smaržas. Tas ir kompanjons, un tās ir attiecības, kas nekad neizkalst. Jums dzerot šo vīnu, jūs nekad nezaudējat kompanjonu. Es jūs iedrošinu uz to paskatīties.
Protams, ne mums visiem ir pļavas, vai mauriņi, kurus varam pārveidot, protams, jūs vienmēr varat audzēt pļavu podā. Izrādās bites var būt kā saikne uz citām lietām. Tādēļ es nevēlos teikt, ka jums vajadzētu iestādīt pļavu podā, bet gan podu pļavā. Jums var arī būt lieliska pilsētas kopiena vai ēku jumtu biškopība, šie biškopji, kas dzīvo, tas ir Parīzē, kur dzīvo šādi biškopji. Ikvienam vajadzētu nodarboties ar biškopību, jo tā ir visbrīnišķīgākā un apbrīnojamākā lieta. Ja vēlaties izārstēt sevi no DDT vai dabas deficīta traucējumiem, manuprāt, tas ir lielisks veids, kā to izdarīt. Iegūstiet sev īpašumā bišu stropu un audzējiet pļavu, un skatāties, kā jūsu dzīvē atgriežas šī dzīvība. Darot to, manuprāt, mēs varam būt droši, ka mūsu nākotnē, mūsu perfektajā nākotnē ir arī vieta biškopjiem, bitēm un pļavām. Šis pārmaiņu ceļojums, kas noris, jums audzējot pļavu un kopjot bites vai redzot vietējās bites, tas ir pārsteidzoši aizraujošs ceļojums. Ceru, ka jūs to piedzīvosit un ceru, ka jūs kādudien man par to pastāstīsit. Liels paldies, ka bijāt šeit! Liels paldies!
You can share this video by copying this HTML to your clipboard and pasting into your blog or web page. This video will play with subtitles.
You either have JavaScript turned off or have an old version of the Adobe Flash Player. To view this rating widget you
need to get the latest Flash player.
If your browser allows only "trusted sites" to execute Javascript, you should add the "googleapis.com" domain to your whitelist to allow our Flash detection to work properly.
Got an idea, question, or debate inspired by this talk? Start a TED Conversation.
Bariem izmirst bites. Kāpēc? Vadošais biškopis Deniss Vananglsdorps aplūko šo maigo un pārprasto radību nozīmīgo vietu dabā un to satraucošās pazušanas noslēpumu.
Dennis vanEngelsdorp is Acting State Apiarist for Pennsylvania's Department of Agriculture, studying colony collapse disorder -- the alarming, worldwide disappearance of worker bees and Western honey bees. Full bio »
Translated into Latvian by Katrina Talberga
Reviewed by Kristaps Kadiķis
Comments? Please email the translators above.
Just follow the guidelines outlined under our Creative Commons license.
This comment will be attributed to . Not ? Sign Out.