Dens Arielijs: Uzmanieties no interešu konfliktiem

Ilgu laiku es atrados slimnīcā. Un pāris gadus, pēc tam, kad biju jau izveseļojies, es atgriezos un apdeguma nodaļas vadītājs bija ļoti priecīgs mani redzēt, viņš teica: "Den, man Jums ir satriecoša jauna terapija!" Es biju ļoti priecīgs. Mēs iegājām viņa kabinetā. Un viņš man skaidroja, ka man pēc skūšanās uz sejas kreisās puses apmatojuma daļas paliek mazi, melni punktiņi, bet uz labās sejas puses man bija stiprs apdegums, tāpēc tur neauga apmatojums un tas radīja asimetriju. Un kas bija tā viņa satriecošā ideja? Viņš grasījās ietetovēt mazus, melnus punktiņus sejas labajā pusē, padarot manu izskatu ļoti simetrisku.

Tas izklausījās interesanti. Viņš aicināja mani noskūties. Atzīšu, ka tā bija ļoti dīvaina skūšanās reize, jo es par to domāju un sapratu, ka tas, kā es skūšos tajā reizē noteiks to, kā man būs jāskujas visu atlikušo mūžu, jo man būtu jāsaglabā vienāds platums. Kad es atgriezos viņa kabinetā, es nebiju īsti drošs. Es vaicāju, "Vai es varu redzēt kā tas izskatīsies?" Viņš man parādīja dažus attēlus ar maziem vaigiem, uz kuriem bija mazi, melni punktiņi — ne pārāk skaidrojoši. Es prasīju: "Kas notiks, kad es kļūšu vecāks un apmatojums būs gaišāks? Kas notiks tad?" "Par to neuztraucieties," viņš teica. "Mums ir lāzeri; mēs varam tos izbalināt." Bet es joprojām nebiju drošs, tāpēc es teicu, "Ziniet ko, es tomēr to nedarīšu."

Un tad es piedzīvoju vienu no lielākajiem mēģinājumiem justies man vainīgam manā mūžā. Un to saka ebreju puisis, tātad, tas nozīmē ļoti daudz. (Smiekli) Un viņš teica: "Den, kas Jums noticis? Vai Jums patīk, ka Jūs izskatāties asimetriski? Vai Jūs no tā gūstat kaut kāda veida samaitātu apmierinājumu? Vai sievietēm Jūs ir žēl un tāpēc tās biežāk pārguļ ar Jums?" Nekas no tā nenotika. Un tas mani ļoti pārsteidza, jo esmu izgājis cauri dažādām terapijām un no daudzām terapijām atteicies, bet nekad man netika radīta šāda vainas sajūta. Bet es izlēmu atteikties no šīs terapijas. Un aizgāju pie viņa vadītāja un jautāju: "Kas notiek? Kāpēc šādas vainas apziņas radīšana?" Un viņš paskaidroja, ka šo terapiju ir izmantojuši jau divi pacienti, bet ir vajadzīgs trešais, lai uzrakstītu pētījumu.

(Smiekli)

Jums droši vien šķiet, ka šis vīrs bija kretīns. Tiesa, tā tas varētu izskatīties no malas. Tomēr atļaujiet man piedāvāt citu skatījumu uz šo stāstu. Pirms pāris gadiem es veicu pats savu eksperimentu. Un kad mēs veicam eksperimentus, mēs parasti ceram, ka salīdzināmās grupas uzrādīs atšķirīgus rezultātus. Tātad mums bija viena grupa, kur es cerēju, ka viņi uzrādīs ļoti labus rezultātus, un otra grupa, kur es cerēju, ka rezultāti būs ļoti zemi. Un kad es saņēmu rezultātus, tas arī bija tas, kas bija noticis. Es biju ļoti priecīgs, izņemot par vienu cilvēku. Grupā, kurā bija jāparādās augstiem rezultātiem, bija cilvēks, kurš uzrādīja ļoti zemus rezultātus. Un viņa rezultāts novilka uz leju vidējo radītāju, izbojājot statistisko pierādījumu manam eksperiementam.

Tāpēc es ļoti uzmanīgi pētīju šo cilvēku. Viņš bija 20 gadus vecāks par pārējiem cilvēkiem grupā. Un es atceros, ka viens vecāks iedzēris puisis kādu dienu ienāca manā kabinetā, jo gribēja viegli nopelnīt naudu, un šis bija tas cilvēks. "Lieliski!" es nodomāju. "Izņemam viņa rezultātu. Kurš gan iekļautu pētījumā iedzērušu cilvēku?"

Bet pēc pāris dienām, mēs par šo domājām kopā ar maniem studentiem, un mēs spriedām: "Kas gan būtu noticis, ja šis iedzērušais puisis būtu citā pārbaudījumā? Kas notiktu, ja viņš būtu otrā grupā? Vai tad mēs būtu viņu izņēmuši no grupas?" Mēs droši vien vispār nebūtu skatījušies uz šiem datiem, bet, ja arī būtu, mēs droši vienu nopriecātos, "Lieliski! Kāds gudrs cilvēks, kurš tomēr uzrāda zemus rezultātus," jo viņš būtu pavilcis zemāk otras grupas vidējo rādītāju, nodrošinot vēl pārliecinošākus pierādījumus. Tāpēc mēs izlēmām neizslēgt šo cilvēku no grupas, bet veikt eksperimentu atkārtoti.

Bet ziniet, šie stāsti un daudzi citi eksperimenti, kuri pēta interešu konfliktus, pamatā izceļ divas lietas. Pirmkārt, dzīves laikā mēs sastopam daudzus cilvēkus, kuri vienā vai otrā veidā grib notetovēt mūsu sejas. Viņiem vienkārši ir pamudinājums neredzēt īstenību un dot mums subjektīvus padomus. Un es esmu pārliecināts, ka mēs visi to atpazīstam, mēs esam redzējuši, ka tā notiek. Varbūt ne katru reizi mēs to pamanām, bet mēs saprotam, ka tas tā notiek.

Pati grūtākā lieta, protams, ir atpazīt, ka dažreiz arī mēs neesam objektīvi savu interešu dēļ. Un tā ir daudz, daudz grūtāka mācība, ko paturēt prātā, jo mēs neredzam kā interešu konflikti mūs ietekmē. Kad es veicu šos eksperimentus, es domāju, ka es palīdzu zinātnei. Es izslēdzu datus, lai iegūtu patieso skaidrojumu. Es nedarīju neko sliktu. Es domāju, ka patiesībā esmu kā varonis, kas palīdz zinātnei attīstīties. Bet tas nebija tā. Patiesībā es iejaucos procesā ar daudziem labiem nodomiem. Un es uzskatu, ka īstais izaicinājums ir izdomāt kuri ir tie gadījumi mūsu dzīvēs, kad esam iesaistīti interešu konfliktā, un mēģināt neticēt savai intuīcijai to pārvarēt, bet mēģināt pielietot stratēģijas, lai neiekristu šīs uzvedības lamatās, citādi mēs varam izraisīt daudzas nevēlamas sekas.

Tomēr es gribu pabeigt uz pozitīvas nots. Citādi šī patiešām ir nomācoša lieta, vai ne — cilvēkiem ir interešu konflikti, mēs tos neredzam un tā tālāk. Tā pozitīvā lietā, manuprāt, no visa šī ir tāda, ja mēs saprotam, kad esam kļūdījušies, un ja mēs saprotam šos stipros mehānismus, par to, kāpēc mēs kļūdāmies un kur mēs kļūdāmies, tad mēs varam patiesi cerēt to visu mainīt. Un tas, manuprāt, ir cerīgi. Liels paldies!

(Aplausi)