Klifords Stols (Clifford Stoll) par ... visu (on ... everything)

Es esmu priecīgs šeit būt. Es esmu pagodināts par ielūgumu, un paldies. Es gribētu runāt par lietām, kas mani interesē, bet, diemžēl, man ir aizdomas, ka lietas, kas interesē mani, neinteresēs īpaši daudz citu cilvēku. Tātad, mana kartiņa saka, ka esmu astronoms. Es gribētu runāt par mīļo astronomiju, bet man ir aizdomas, ka cilvēku skaits, kam interesē enerģijas pārnese elektromagnētiskās radiācijas veidā "nongray" atmosfērās un gaismas polarizācija Jupitera atmosfēras augšējos slāņos, ir vienāds ar cilvēku skaitu, kas ietilptu autobusa pieturas būdiņā. Tāpēc es par to nerunāšu. (Smiekli)

Būtu tikpat jautri parunāt par lietām, kas notika 1986 un 1987, kad urķi (hakeri) ielauzās mūsu datorsistēmās Lawrence Berkeley laboratorijās. Un es noķēru tos puišus, un izrādījās, ka viņi strādā priekš Padomju specdienestiem, un zog informāciju, un to pārdod. Un man patiktu par to parunāt, un tas būtu jautri... bet ir pagājuši 20 gadi... un datordrošība man šķiet garlaicīga. Tas ir neinteresanti. Es...

Kad tu kaut ko izdari pirmo reizi, tā ir zinātne. Otrajā reizē, tu esi inženieris. Trešajā reizē tu esi tikai tehniķis. Es esmu zinātnieks. Kad es kaut ko izdaru, es daru ko citu. Tāpēc es par to visu nerunāšu. Tāpat es nerunāšu par, manuprāt, pašsaprotamiem uzstādījumiem no manas pirmās grāmatas, "Silicon Snake Oil", vai arī par savu otro grāmatu, nedz arī es runāšu par to, kāpēc es uzskatu, ka skolās datoriem nav vietas.

Man ir sajūta, ka apkārt klīst uzmācīga un dīvaina ideja par to, ka mācībās ir vajadzīgs vairāk izmantot datorus. Es domāju: Nē! Nē! Izmetiet tos laukā un nelaidiet atpakaļ! Arī par to es gribētu parunāt, bet es domāju, ka iemesls tam ir tik acīmredzams katram, kurš ir pabijis skolā pie četrklasniekiem, ka par to nav ko daudz runāt... bet, iespējams, ka es ļoti maldos, un maldos par visu citu arī. Tāpēc nemeklējiet un nelasiet manu disertāciju, jo tajā droši vien arī būs meli.

Tātad, es uzmetu saturu savai runai apmēram pirms piecām minūtēm. (Smiekli) Un ja jūs paskatīsieties šeit, galvenā lieta, ko es uzrakstīju uz īkšķa, ir nākotne. Man ir jārunā par nākotni, vai ne? Ak, jā. Un man ir sajūta, ka aicināt mani runāt par nākotni ir dīvaini, jo man ir sirmi mati, un tas no manas puses būtu muļķīgi- runāt par nākotni. Patiesībā, es domāju, ja jūs tiešām gribat zināt kāda būs nākotne, ja jūs tiešām gribat zināt par nākotni, nejautājiet tehnologam, zinātniekam vai fiziķim. Nē! Nejautājiet tiem, kas raksta programmatūru.

Nē, ja jūs vēlaties zināt kāda būs sabiedrība pēc 20 gadiem, pavaicājiet bērnudārza audzinātājam. Viņi zina. Patiesībā, nejautājiet vis jeburam bērnudārza audzinātājam, jautājiet pieredzējušam. Viņi ir tie, kas zina kāda būs sabiedrība nākamajā paaudzē. Es nezinu. Un man ir aizdomas, ka to nezina arī daudzi citi, kas runā par to, ko mums sniegs nākotne. Protams, katrs no mums var iedomāties tās superīgās jaunās lietas, kas nākotnē būs. Bet priekš manis, nākotne nav lietās. Tas ko es sev jautāju, kāda būs sabiedrība, ja šodienas bērni ir fenomenāli labi īsziņu rakstītāji un pavada daudz laika pie ekrāna, bet nav nekad kopā uzspēlējuši bumbu.

Notiek pārmaiņas, un tās pārmaiņas, kas notiek, nav programmatūrā. Bet tas nav tas, par ko runāšu. Man patiktu par to parunāt, tas būtu jauki, bet es gribu parunāt par to ko daru tagad. Ko es tagad daru? Ā, vēl viena lieta, par ko es domāju, ka gribētu parunāt ir šeit. Tieši te. Vai var salasīt? Par ko es gribētu parunāt, tās ir lietas, kam ir tikai viena puse. Man ļoti, ļoti gribētos parunāt par lietām, kam ir tikai viena puse. Jo man ļoti patīk Mebiusa cilpas. Un man ļoti patīk ne tikai Mebiusa cilpas, bet es esmu viens no retajiem cilvēkiem, ja pat ne vienīgais cilvēks pasaulē, kas taisa Kleina pudeles. Es ceru, ka jūs visi tagad raugaties šurpu. Šī ir Kleina pudele. Tie cilvēki šajā auditorijā, kas to pazīst, tagad nogrozīs galvas un teiks, jā, es par to visu zinu. Tai ir viena puse. Tā ir pudele, kuras iekšpuse ir tās ārpuse. Tai ir nulles tilpums. Un tai nav pušu. Tai ir brīnišķīgas īpašības. Ja jūs ņemat divas Mebiusa cilpas un tās sašujat kopā pa to kopējo malu, jūs dabūjat šo, un es tās taisu no stikla. Un man ļoti gribētos ar jums par to parunāt, bet man nav īpaši daudz ko... par šīm lietām ko teikt, jo... (Smiekli)

Chris Anderson: Man ir iesnas.

Bet tomēr, burts "D" nosaukumā "TED", nozīmē- dizains. Tikai pirms divām nedēļām es uztaisīju... vai ne, es esmu taisījis mazas, vidējas un lielas Kleina pudeles pārdošanai. Bet tas, ko esmu uztaisījis, un esmu priecīgs to jums parādīt, pirmo reizi sabiedrībā. Šī ir Kleina pudele, kas ir vīna pudele, kura, lai arī četrās dimensijās tai vispār nevajadzētu spēt saturēt jelkādu šķidrumu, tomēr to lieliski dara jo mūsu pasaulē ir tikai trīs telpas dimensijas. Un tāpēc, ka mūsu pasaulē ir tikai trīs telpas dimensijas, tā tomēr var kaut ko ieliet. Tāpēc tā ir... šī ir tā foršā. Tur aizgāja mēnesis laika. Bet, lai arī man ļoti gribētos ar jums parunāt par topoloģiju, es to nedarīšu. (Smiekli)

Tā vietā, es pastāstīšu par savu mammu, kura aizgāja pagājušajā vasarā. Viņa bija krājusi manus foto, kā jau mammas mēdz darīt. Vai kāds var parādīt šo puisi? Un es paskatījos viņas albūmā, un viņa bija saglabājusi foto, kurā es stāvu, kurā es sēžu, 1969.gadā, ar kaut kādiem aparātiem fonā. Un es uz to paskatījos, un teicu, ak Dievs, tas esmu es, kad es strādāju elektroniskās mūzikas studijā! Kā tehniķis, labojot un uzturot kārtībā elektroniskās mūzikas studiju Bufalo, Ņujorkas štata universitātē. Un, o! Laika mašīna. Un es sev teicu, o, jā! Un tā atsūtīja mani atpakaļ.

Drīz pēc tam, es atradu citu foto, kas viņai bija, foto ar mani. Šis puisis te, protams, tas esmu es. Šis vīrs ir Roberts Mogs. Moga sintezatora izgudrotājs. kurs nomira pagājušajā augustā. Roberts Mogs bija nesavtīgs un laipns cilvēks, ārkārtīgi zinošs inženieris. Mūziķis, kurš veltīja daļu savas dzīves, lai mācītu mani- otrā kursa studentu, iesācēju no Ņujorkas štata universitātes Bufalo. Viņš brauca no Trumansburgas, lai mani mācītu ne tikai par Moga sintezatoru, bet mēs sēdējām un... Es tajā laikā studēju fiziku. Tas ir 1969, 70, 71. gads. Mēs studējām fiziku, es studēju fiziku, un viņš teica, "Tas ir labi, ka tu to dari. Nepaliec tikai pie elektroniskās mūzikas, ja tu studē fiziku." Viņš bija mans mentors. Viņš brauca un pavadīja stundām laika kopā ar mani. Viņš man uzrakstīja rekomendācijas vēstuli, lai es iekļutu augstskolā. Tur fonā ir mans divritenis. Es tā saprotu, ka šis foto ir uzņemts mana drauga dzīvojamā istabā. Bobs Mogs brauca, un ņēma līdzi veselu kaudzi ar iekārtām, lai rādītu tās Gregam Flintam un man. Mēs sēdējām un runājām par Furjē transformācijām. Bessela funkcijām, modulāciju pārneses funkcijām, par tādām lietām. Boba aiziešana pagājušajā vasarā ir zaudējums mums visiem. Katrs, kurš ir mūziķis, ir izjutis Roberta Moga ieteikmi. (Aplausi) Es tikai pateikšu, ko es grasos darīt. Tas, ko es darīšu... Es ceru, ka jūs varat atpazīt, ka te ir kropļota sinusoīda, gandrīz trīsstūra veida viļņi uz šī Hewlett-Packard osciloskopa.

O, jauki! Es varu pārlekt uz šo vietu, vai ne? Bērni. Es runāšu par bērniem- vai tā būs labi? Te rakstīts bērni, tas ir tas, par ko gribu parunāt. Es esmu sapratis, ka vismaz man, ka man nav pietiekami liela galva. Tāpēc es domāju vietējā mērogā, un rīkojos vietējā mērogā. Man ir sajūta, ka labākais veids, kā es varu palīdzēt, ir darboties ļoti, ļoti vietējā mērogā. Tāpēc Dr. te, un grāds tur, un blā, blā, blā. Es runāju par šo tēmu ar dažiem skolotājiem, aptuveni pirms gada. Un viens no viņiem, vairāki no viņiem pienāca un vaicāja: "Kā tas nākas, ka Tu pats neko nemāci?" Un es teicu, "Es esmu mācījis maģistrus... Man ir bijuši maģistra līmeņa studenti. Es esmu pasniedzis bakalaura līmeņa kursus." Nē, viņi teica, "Ja tu tik ļoti runā par bērniem un visu to, ko stāsti, kāpēc gan tu pats neesi klases priekšā? Sak, ar muti Rīgā, ar darbiem aizkrāsnē!"

Viņiem ir taisnība. Tagad es mācu 8.klasē četras dienas nedēļā. Ne tikai šad tad parādos. Nē, nē, nē, nē, nē. Es uzskaitu apmeklējumu. Es eju pusdienas pārtraukumā. (Aplausi) Tas nav... nē, nē, nē, tas nav par aplausiem. Es rosinu jūs katru darīt tāpat. Ne tikai šad tad parādīties klases priekšā. Māciet visu nedēļu. Labi, es mācu ar trīs ceturtdaļu slodzes, bet tas arī ir labi. Viena no lietām, ko esmu pateicis saviem dabaszinātņu skolēniem, ir, "Klau, es jums mācīšu augstskolas līmeņa fiziku. Bez sarežģītās matemātikas, to es nolikšu malā. Un jums nebūs jāpārzina trigonometrija. Bet jums būs jāpārzina 8.klases algebra, un mēs taisīsim īstus eksperimentus. Nebūs nekādu "atveriet-septīto-nodaļu-un-atrisiniet-uzdevumus-kas-tur-aprakstīti". Mēs nodarbosimies ar īstu fiziku!" Un tā ir viena no lietām, ko tūliņ jums parādīšu. (Spalga skaņa)

Ai, un pirms es to vispār ieslēdzu, viena no lietām, ko mēs darījām klasē pirms aptuveni trim nedēļām... šis ir skats caur lēcu, un viena no lietām, kam mēs lietojām lēcu bija, lai mērītu gaismas ātrumu. Mani skolēni El Cerrito skolā, protams, ar manu palīdzību, izmantojot pussadauzītu osciloskopu, mērīja gaismas ātrumu. Mēs kļūdījāmies par 25 procentiem. Cik astoņklasniekus jūs pazīstat, kas ir mērījuši gaismas ātrumu? Papildus tam, mēs esam mērījuši arī skaņas ātrumu. Es ļoti gribētu šeit izmērīt gaismas ātrumu Es jau biju sagatavojies un domāju, "O, jā!" Kā es esmu sagatavojies visam un izmērīšu gaismas ātrumu. Ka es esmu tam labi sagatavojies, pilnībā gatavs, bet tad izrādījās, lai to visu uzstādītu, ir vajadzīgas vismaz 10 minūtes! Un nav laika to darīt. Tāpēc, varbūt nākamreiz es šeit mērīšu gaismas ātrumu!

Bet šoreiz, izmērīsim skaņas ātrumu! Vienkāršākais veids, kā izmērīt skaņas ātrumu ir atbalsot skaņu no kaut kā, un mērīt atbalsi. Bet, iespējams, viens no maniem skolniekiem, Ariels, vaicāja: "Vai mēs varam izmērīt skaņas ātrumu, pielietojot viļņu vienādojumu?" Un jūs visi taču zināt viļņu vienādojumu: frekvence reizināta ar jebkuru skaņas viļņa garumu... ir konstanta. Kad pieaug frekvence, skaņas viļņa garums samazinās. Kad pieaug skaņas viļņa garums, samazinās frekvence. Tāpēc, ja mums šeit ir skaņas vilnis... šeit, šeit ir tas interesantais... Ja skaņa iet uz augšu, tas saspiežas, ja skaņa iet uz leju, tas izstiepjas. Vai ne? Tās ir fizikas pamatlietas. Jūs to visi atceraties no 8.klases, vai ne? Tas, ko jums neiemācīja fizikā... astotās klases fizikā... bet vajadzēja iemācīt... un es gribētu, kaut tas tā būtu noticis... ja jūs sareiziniet frekvenci ar skaņas viļņa garumu vai gaismas viļņa garumu, jūs dabūjat konstanti. Un tā konstante,ir skaņas ātrums. Tāpēc, lai es varētu izmērīt skaņas ātrumu, man pietiek zināt tās frekvenci. Un tas ir vienkārši. Man šeit ir frekvenču mērītājs. Uzstādīsim to uz skaņas "la", virs "la", virs "la". Tā ir skaņa "la", aptuveni, Tagad, tā kā es zinu frekvenci. Tā ir 1,76 kiloherci. Es izmērīšu skaņas viļņa garumu. Tagad man ir vajadzīgs uzstādīt vēl vienu skaņas vilni, un šis apakšējais skaņas vilnis, tā ir mana balss, vai ne? Kad es runāju, jūs to redzat uz ekrāna. Es nolikšu to te, un kad es to attālinu no skaņas avota, jūs ievērosiet spirāli. Viļņoto kustību. Mēs ejam cauri dažādiem skaņas mezgliem, kas nāk uz šo pusi. Tie no jums, kas ir fiziķi, droši vien saķer galvas, bet uzklausiet līdz galam. (smiekli)

Lai izmērītu skaņas viļņa garumu, man tikai jāizmēra attālums no šejienes, vienu pilnu vilni, līdz šejienei. No šejienes līdz šejienei ir skaņas viļņa garums. Tā, es pielikšu mērlenti šeit, mērlenti šeit, un pārvietošu to atpakaļ uz šejieni. Es esmu pārvietojis mikrofonu par 20 centimetriem. 0,2 metrus no šejienes, līdz šejienei, 20 centimetrus. Labi, ejam atpakaļ pie Elmo kunga. Un, teiksim, frekvence ir 1,76 kiloherci, vai 1760. Viļņa garums ir 0,2 metri. Sapratīsim, ko esam dabūjuši. (Smiekli) (Aplausi) 1,76 reizināts ar 0,2 ir 352 metri sekundē. Ja jūs paskatīsieties grāmatā, skaņas ātrums īstenībā ir 343 m/s. Bet šeit ar vienkāršu materiālu un draņķīga dzēriena palīdzību, mēs esam spējuši izmērīt skaņas ātrumu ar precizitāti... Nav slikti. Diezgan labi.

Tas viss mūs novirz uz to, ko gribēju pateikt. Atskatieties uz šo manu foto pirms miljons gadiem. Tas bija 1971, notika Vjetnamas karš, un es, ak Dievs! Es studēju fiziku: Landau, Lipšicu, Resniku un Hallideju. Es taisos uz mājām uz brīvdienām. Un studentu pilsētiņā ir nemieri. Ir dumpis! Ei, Elmo savu ir padarījis. Izslēgt. Universitātes pilsētiņā ir nemieri, un man pakaļ dzenas policija, ja? Es mierīgi eju cauri universitātes pilsētiņai. Policists man pienāk klāt, paskatās un saka, "Tu! Tu esi students!" Izvelk šaujamo. Bums! Un asaru gāzes kapsula Pepsi bundžas lielumā aizlido man gar galvu. Šššš! Un es ieelpoju asaru gāzi un vairs nevaru paelpot. Un tas policists ar ieroci man nāk klāt. Un grib man sist pa galvu! Es sev saku, "Jātin makšķeres!" Un es metos skriešus cauri universitātes pilsētiņai, cik vien ātru varu. Metos iekšā Hayes zāle. Tā ir viena no tām zvanu torņu ēkām. Policists man dzenas pakaļ. Dzenas pakaļ uz otro stāvu, trešo stāvu, ceturto stāvu. Seko man tajā telpā, kas ir ieeja zvanu tornī. Es aizcērtu durvis aiz sevis un rāpjos augšā, rāpjos garām tai vietai, kur var redzēt kustamies pulksteņa pendeli. Un es domāju, ak, jā, kvadrātsakne no garuma ir proporcionāla tā ciklam.(Smiekli)

Es turpinu rāpties uz augšu, eju atpakaļ. Aizeju uz vietu, kur stāv stiprinājums. Tur ir tik, tak, tik, tak. Laiks iet atpakaļ, jo es esmu tajā iekšā. Es domāju par Lorenca vienādojumiem un Einšteina relativitāti. Es rāpjos augšā un tur ir tā vieta, pašā aizmugurē, kur var uzrāpties pa koka kāpnēm. Es atveru lūku, un tur ir kupols. Kupols, viens no tiem trīsmetrīgajiem kupoliem. Es paskatos ārā un redzu kā policisti klapē studentiem pa galvām, šauj asaru gāzi, un redzu studentus metam ķieģeļus. Un es sev vaicāju, ko es te daru? Kāpēc es šeit esmu? Tad es atcerējos, ko stāstīja mans angļu valodas pasniedzējs skolā. Ka tad, kad gatavo zvanus, uz tiem liek uzrakstus. Tāpēc es notīru baložu mēslus no viena no zvaniem un skatos, kas tur rakstīts. Un sev vaicāiju, kāpēc es šeit esmu?

Šodien, es gribu jums pateikt tos vārdus, kas ir rakstīti uz Hayes Hall torņa zvaniem: "Patiesība ir viena. Tā gaismā, lai zinātne un reliģija šeit satiekās nepārtrauktas cilvēces attīstības labā. No tumsas uz gaismu. No noslēgtības, uz atvērtību. No aizspriedumiem, uz iecietību. Tā ir Dzīvības balss, kas mūs aicina nākt un mācīties." Liels paldies!