Kapteinis Čārlzs Mūrs par plastmasas jūrām

Parunāsim par mēsliem!

Ziniet, mūs vajadzēja apmācīt atteikties no varenās dabas aizsardzības ētikas, ko mēs izveidojām Lielās depresijas un 2.pasaules kara laikā. Pēc kara mums bija jānovirza sava milzīgā ražotspēja miera laika produktu radīšanai. Žurnāls „LIFE” šajā ziņā palīdzēja, pasludinot vienreizlietojamu priekšmetu ēru, „kas atsvabinās mājsaimnieces no apnicīgās trauku mazgāšanas!”

Atgādinājums atsvabinātājiem: vienreizējie plastmasas trauki aizņem daudz vietas un bioloģiski nenoārdās. Tikai mēs, cilvēki, radām tādus atkritumus, ko daba nespēj sagremot.

Plastmasu ir arī grūti pārstrādāt. Kāds skolotājs pastāstīja man kā izteikt tos < 5% no plastmasas, kas tiek atgūta no mūsu atkritumu plūsmas. Tas ir čiks komats un viss. Tik lielu procentu mēs pārstrādājam.

Vispār tam ir liels sakars ar kušanas temperatūru. Pārkausēšanas procesā plastmasa neattīrās kā stikls un metāls. Tā sāk kust ātrāk kā ūdens vārīties un tā neatdala eļļainos piejaukumus, tiem tā ir kā sūklis. Ik gadu puse no 100 miljardiem plastmasas granulu iegūs formu, kas ātri pārtaps atkritumos. Milzīgu, nepaklausīgu mūsu atkritumu daļu upes aiznesīs uz jūru.

Lūk, uzkrājums Bionas līcī, blakus Losandželosas lidostai. Un te, pelddrazas līdzās Kalifornijas Valsts universitātei, Longbīčā, un atsāļošanas rūpnīca, ko apmeklējām vakar.

Par spīti tukšo pudeļu uzpirkšanai, liela daļa no jūrā ieplūstošajiem atkritumiem ir tieši plastmasas dzērienu pudeles. ASV mēs ik 5 minūtēs izmantojam 2 miljonus pudeļu, šo attēlu uzņēmis TED referents Kriss Džordans, kas mākslinieciski dokumentē masu patēriņu un pievēršas tā detaļām.

Te ir kāda pudeļu krātuve uz attālas salas pie Bahas krastiem Kalifornijā. Islasanrohe ir neapdzīvota putnu apmetne patālu no mazapdzīvotā Bahas galvenā krasta. Pievērsiet uzmanību, ka šīm pudelēm ir korķīši. No polietilēna tereftalāta, jeb PET ražotās pudeles nogrims jūras ūdenī un izzudīs kopā ar šo civilizāciju. Turklāt šie korķīši ir ražoti citās rūpnīcās no citādas plastmasas — polipropilēna. Tās turēsies virs jūras ūdens, taču, diemžēl, pudeļu likumi neliek tās pārstrādāt.

Paskatīsimies, kurp aizceļos tie miljoni korķīšu, kas pa vienam ieplūst jūrā. Pēc gada tie, kas nāk no Japānas, virzās tieši pāri Klusajam okeānam, kamēr mūsējos uzķer Kalifornijas straume un vispirms turpina ceļu līdz Kabosanlukasai. Pēc desmit gadiem vairums japāņu korķīšu atradīsies tajā, ko mēs saucam par Austrumu atkritumu lauku, kamēr mūsējie piegružos Filipīnas. Pēc 20 gadiem mēs ieraudzīsim gružu uzkrāšanās zonu ziemeļu Klusā okeāna straumes virpuļa vidū.

Tā ir sagadījies, ka miljoniem albatrosu, kas ligzdo uz Kure un Midvejas atoliem ziemeļrietumu Havaju salas Nacionālajā piemineklī te meklē barību un rakņājas visā, ko vien atrod, lai to pēc tam atrītu kā barību mazuļiem. Četru mēnešu vecs Laisanas albatrosa mazulis mira ar šiem savā vēderā. Simtiem tūkstošu zosu izmēra putnu mazuļu mirst ar pudeļkorķiem un citiem gružiem pilniem vēderiem, piemēram, šķiltavām ... taču lielākoties ar pudeļu korķīšiem. Diemžēl viņu vecāki notur pudeļu korķīšus par barību, kas mētājas uz okeāna virsas.

Korķīšus fiksējošie riņķīši arī rada sekas ūdens dzīvniekiem. Šo nosaukuši par Meju Vestu, viņš joprojām ir dzīvs, dzīvo pie kāda zvērudārza darbinieka mājās Ņūorleānā.

Es gribēju uzzināt, cik lielā mērā problēmu rada mana pilsētiņa Longbīča, tādēļ 2005. gada Piekrastes tīrīšanas dienā es devos uz Longbīčas pussalu, uz mūsu garās pludmales austrumu galu. Mēs novācām no pludmales šos vālus. Par katru pudeļu korķīti es piedāvāju 5 centus. Tiem bija gana daudz ņēmēju. Lūk, tie 1100 pudeļu korķi, ko viņi savāca. Es domāju, ka iztērēšu 20 dolārus. Todien man nācās iztērēt gandrīz 60.

Es tos sašķiroju pēc krāsas un izliku apskatei nākamajā Zemes dienā Kabrillo Jūras muzejā, Sanpedro. Izstādi apspriest piestāja gubernators Švarcnegers ar sievu Mariju. Neraugoties uz manu „skuķveidīgā vīra” cepuri, kas uztamborēta no plastmasas iepirkuma maisiņiem, viņi paspieda man roku. (Smiekli) Es viņam un Marijai parādīju zooplanktona trali no straumes virpuļa ass Havajas ziemeļos. Tajā ir vairāk plastmasas kā planktona.

Lūk, kā sākuši izskatīties traļa paraugi no mūsu okeāna plastmasas zupas! Velkot zooplanktona trali pa ūdens virsu vienu jūdzi mēs iegūstam šādus paraugus. Un šādus. Sanesas izskalojot Havaju pludmalēs, tās izskatās šādi. Šī konkrētā pludmale ir Kailua pludmale, tā ir pludmale, kurā mūsu prezidents ar ģimeni atpūtās pirms pārvācās uz Vašingtonu.

Tad kā mums jāanalizē šādi paraugi, kuros ir vairāk plastmasas nekā planktona? Mēs sašķirojam plastmasas fragmentus dažādās izmēra klasēs sākot no pieciem milimetriem līdz trešdaļai milimetra..= Plastmasas krikumiņi koncentrējas neizzūdošos organiskos piesārņotājos līdz pat miljonu reižu pārsniedzot to līmeni apkārtējā jūras ūdenī.

Mēs gribējām pārbaudīt vai visbiežāk sastopamā dziļūdens zivs, kas ir barības ķēdes apakšā, ēda šīs indīgās kapsulas. Mēs veicām simtiem nekropsiju, un vairāk kā trešdaļā gadījumu atradām viņu vēderos plastmasas fragmentus. Rekords bija 6,25 cm gara zivtiņa, kuras mazajā vēderā atradām 84 gabaliņus.

Ir nopērkami sertificēti organiski produkti. Taču neviens zivju tirgotājs visā pasaulē nevar jums pārdot sertificētu organisku, savvaļā ķertu zivi.

Šādu mantojumu mēs atstājam turpmākajām paaudzēm. Vienreizlietojamo priekšmetu sabiedrība nav apturama, tā izplatījusies visā pasaulē. Mēs vairs nespējam uzglabāt un uzturēt vai pārstrādāt visas savas lietas. Mums tās ir jāizmet. Tirgus mūsu labā var paveikt daudz ko, taču tas nevar atjaunot okeāna dabīgo sistēmu, ko esam izjaukuši. „Visi karaļa zirgi un visi karaļa vīri ...” nemūžam nespēs salasīt visu plastmasu un salikt okeānu atkal kopā.

Teicējs (Video): Apjomi pieaug, iepakojuma apjomi pieaug, vienreizlietojamo priekšmetu dzīvošanas koncepcija izplatās, un parādās okeānā.

Reportieris: Tas nedod nekādas cerības visu satīrīt. Mēģinājumi attīrīt okeānu no plastmasas nebūtu pa kabatai nevienai valstij, un tā procesā aizietu bojā neizmērojami daudz jūras dzīvo radību. Mūrs apgalvo, ka risinājums ir apturēt plastmasu tās avotā: apturēt to uz sauszemes, pirms tā nokļūst okeānā. Taču šajā plastmasā ievīstītajā un iesaiņotajā pasaulē, arī uz to viņš neliek īpaši lielas cerības. Šis ir Braiens Rūnijs nakts ziņām Longbīčā, Kalifornijā.

Čārls Mūrs: Paldies.