Bens Kasira: 3D notvertie senie brīnumi

Es vēlētos sākt ar īsu stāstu. Tas ir par mazu zēnu, kura tēvs aizrāvās ar vēsturi un mēdza viņu aiz rokas vadāt uz tepat pie viņu mājas atrodamajām senās metropoles drupām. Viņi vienmēr devās apciemot šos milzīgos spārnotos vēršus, kas sargāja šīs senās metropoles vārtus, un puika allaž bijās šo spārnoto vēršu, taču tajā pat laikā tie viņu piesaistīja. Un viņa tēvs izmantoja šos vēršus, lai zēnam stāstītu par šo civilizāciju un tās sasniegumiem.

Pārlēksim vairākas desmitgades vēlāk Sanfrancisko līča apgabalā, kur es izveidoju tehnoloģiju uzņēmumu, kurš izveidoja pasaulē pirmo 3D lāzera skenēšanas sistēmu. Ļaujiet man vispirms parādīt, kā tā strādā. Sievietes balss: Lieldistances lāzera skenēšana notiek lāzeram raidot gaismas staru impulsus. Sistēma izmēra stara atstarošanās laiku, reģistrējot laiku, kas nepieciešams gaismai, lai nonāktu līdz mērķim un atpakaļ. Ar diviem spoguļiem, skeneris aprēķina stara līmeniskos un vertikālos leņķus, iegūstot precīzas x, y un z koordinātes. Tad iegūtais punkts tiek atlikts 3D attēlveides programmā. Tas viss notiek pāris sekunžu laikā. Bens Kasira: Kā jau jūs varat redzēt, šī sistēma ir ļoti ātra. Tā ar ļoti lielu precizitāti un ļoti augstā izšķirtspējā reģistrē miljoniem punktu. Mērnieks ar tradicionāliem mērīšanas rīkiem dienā, ar grūtībām reģistrētu kādus 500 punktus. Šie smukulīši reģistrē kādus desmit tūkstošus punktu sekundē. Kā jau jūs varat iedomāties tas bija revolucionārs atklājums mērniecībā, celtniecībā, kā arī visā realitātes attēlošanas industrijā.

Pirms apmēram desmit gadiem, mēs ar sievu izveidojām labdarības organizāciju un tieši ap to laiku, kad talibi uzspridzināja krāšņās, simt astoņdesmit pēdu lielās Bamjānas Budas statujas. Vienā acumirklī noslaucītas no zemes. Un diemžēl par šīm Budas statujām nebija pieejama nekāda detalizēta dokumentācija. Tas, protams, mani satrieca un es aizdomājos par savu veco draugu, spārnoto vēršu likteni, kā arī daudzu daudzu citu pasaules vēsturiskā mantojumu vietu likteni. Mūs ar sievu tas tik ļoti aizskāra, ka mēs nolēmām paplašināt savas organizācijas mērķi, iekļaujot tajā arī pasaules kultūras mantojuma ciparisko (digitālo) saglabāšanu. Mēs šo projektu nosaucām par CyArk, kas sastāv no vārdiem „Cyber” un „Archive”.

Līdz šim brīdim ar vispasaules sadarbības partneru tīkla palīdzību mēs esam pabeiguši apmēram piecdesmit projektu. Parādīšu jums dažus no tiem. Čicenica, Rapanuji — lūk, jūs redzat punktu sakopojumus, Babilonija. Roslinas kapella, Pompeja, un mūsu jaunākais projekts — Rašmoras kalns, kas izrādījās arī viens no mūsu vissarežģītākajiem projektiem. Kā jūs redzat, mums vajadzēja īpašu aprīkojumu, lai ierīci nostiprinātu ar virvēm un novietotu pietiekami tuvā attālumā. Mūsu darba rezultātus izmanto, lai izstrādātu dažādas filmas un modeļus, ko pēc tam izmanto zinātnieki un pētnieki. Mēs arī radām materiālus publiskai izplatīšanai, kas bez maksas pieejami CyArk mājaslapā. Tos var izmantot izglītībai, kultūras tūrismam utt.

Lūk, jūs skatāties uz mūsu izstrādāto 3D skatītāju, kurš var reāllaikā attēlot manipulācijas ar punktu sakopojumiem, modeļa griešanu pa daļām un atsevišķu dimensiju iegūšana Šis ir Tikalas punktu sakopojums. Lūk, jūs varat redzēt tradicionālo 2D arhitektūras inženierijas rasējumu, ko izmanto saglabāšanai, un, protams, mēs stāstām stāstus izmantojot caurlidojumus. Lūk, Tikalas punktu sakopojums, kas renderēts ar šīs vietas uzņemto fotogrāfiju tekstūrām, ko arī var aplūkot caurlidojumā. Šis nav video. Šie ir īstie 3D punkti, kuri reģistrēti ar no divu līdz trīs milimetru precizitāti. Un šos datus, protams, var izmantot ļoti precīzai un detalizētai 3D modeļu izveidei. Un šeit jūs redzat Stērlingas pils modeli, kas sastāv no daudziem punktu kopojumiem. Šos modeļus var izmantot mācībām, vizualizācijai, kā arī izglītībai.

Un visbeidzot mēs izstrādājam mobilo tālruņu sīklietotnes, kuros pieejami virtuālie rīki ar stāstījumu. Man vairāk iesaistoties šajā mantojuma jomā, arvien skaidrāks kļūst tas, ka mēs zaudējam šīs vietas un stāstus ātrāk nekā fiziski spējam tos saglabāt. Protams, zemestrīces un visas pārējās dabas parādības — plūdi, virpuļviesuļi utt. nodara savu kaitējumu. Tomēr es sapratu, ka cilvēka radītais kaitējums ne tikai veido lielu daļu šīs iznīcības, bet to pat paātrina. Tai skaitā dedzināšana, pilsētu izplešanās, skābais lietus, nemaz nerunājot par terorismu un karu. Tas paliek arvien un arvien acīmredzamāk, ka mēs zaudējam cīņā. Mums zaudējot šīs vietas un šos stāstus, mēs patiesībā zaudējam daļu, nozīmīgu daļu, mūsu kolektīvās atmiņas. Iedomājaties mūs kā cilvēku rasi, kas neapzinās savu izcelsmi.

Par laimi pēdējās divās, trīs desmitgadēs ir attīstījušās ciparu tehnoloģijas, kas mums palīdzējušas izstrādāt rīkus, kas mums krietni palīdz cipariskajā saglabāšanā, šajā cipariskās saglabāšanas cīņā. Piemēram, jau iepriekš minētā, 3D lāzera skenēšanas sistēma arvien jaudīgāki personālie datori, 3D grafika, augstas izšķirtspējas ciparu fotogrāfijas, nemaz nerunājot par pašu Internetu. Šīs paātrinātās iznīcības dēļ ir kļuvis skaidrs, ka mums un mūsu partneriem ir jāizaicina sevi un jāpaātrina mūsu darbība. Mēs izveidojām projektu „CyArk 500 Challenge”, kura mērķis ir piecu gadu laikā cipariski saglabāt 500 Pasaules mantojuma vietas.

Mums ir uzlabojama un papildināma tehnoloģija, kā arī mūsu strauji pieaugošais vispasaules sadarbības partneru tīkls, tāpēc mēs esam droši, ka šo mērķi mums izdosies sasniegt. Taču, man šie 500 ir tikai paši pirmie 500. Lai turpinātu mūsu darbību, mēs izmantojam tehnoloģiju centrus, kas sadarbojas ar vietējām universitātēm un koledžām kur mēs nogādājam savu tehnoloģiju, kur tie var mums palīdzēt ar vēsturiskā mantojuma vietu ciparisko saglabāšanu, un tajā pat laikā, tas viņiem sniedz tehnoloģiju, no kā mēs nākotnē būsim ieguvēji.

Ļaujat man pastāstīt vēl vienu īsu stāstu. Pirms diviem gadiem ar mums sazinājās viens no mūsu partneriem ar vēlmi cipariski saglabāt nozīmīgu mantojuma vietu, UNESCO mantojuma vietu Ugandā Kasubi karaliskās kapenes. Darbs tika pabeigts sekmīgi, datus arhivēja un publiski izplatīja caur CyArk mājaslapu. Šī gada martā mēs saņēmām ļoti apbēdinošas ziņas. Kasubi kapenes izpostīja iespējama ļaunprātīga dedzināšana. Pēc pāris dienām man zvanīja: „Vai ir pieejami dati, kurus varētu izmantot atjaunošanai?“ Mūsu atbilde, protams, bija jā.

Atstāšu jums pēdējo vielu pārdomām. Mūsu mantojums ir kas vairāk par mūsu kopējām atmiņām, tie ir mūsu kopējie dārgumu. Mēs esam to parādā saviem bērniem, saviem mazbērniem un paaudzēm, kuras mēs nesatiksim, šīs vietas saglabāt un nodot tālāk. Paldies.

(Aplausi) Paldies.

Paldies.

Paldies.

Es te vēl joprojām stāvu, jo vēlos jums parādīt šīs tehnoloģijas potenciālu, un kamēr es ar jums te runāju, jūs visus noskenēja. (Smiekli) Aiz šiem aizkariem stāv divi burvji, kas man palīdzēs atnest rezultātus uz ekrāna. (Aplausi)

Tas viss, protams, būs 3D jūs varēsit pievilkt šos punktu kopojumus. Jūs to varat apskatīt no augšas, no griestiem. Jūs to varat apskatīt no dažādiem interesantiem punktiem, palūgšu Dagam, lai viņš pievelk tuvāk kādu no pūļa cilvēkiem, lai jums parādītu iegūto augsto detalizētumu. Apmēram četru minūšu laikā jūs esat tikuši cipariski saglabāti. (Smiekli)

Vēlos pateikties šiem burvjiem. Mums ir ļoti paveicies, ka divi no mūsu sadarbības partneriem ir: „Historic Scotland“ un Glāzgovas mākslas skola. Es vēlētos arī personīgi pateikties par pūliņiem Deividam Mičelam, kurš ir Historic Scotland saglabāšanas nodaļas direktors. Deivid. (Aplausi) Un Dagam Pričardam, kurš ir Glāzgovas mākslas skolas vizualizācijas nodaļas direktors. Sniegsim palīdzīgu roku.

(Aplausi)

Paldies.